Kāda 2030.gadā varētu izskatīties ideāla vietā pilsēta? Šādu jautājumu 2015.gadā izvirzīja Tallinas arhitektūras biennāles rīkotāji, domājot par to, kādas pārmaiņas varētu sagaidīt Igaunijas galvaspilsētu tad, kad ielas pārņems pašbraucošas automašīnas. Toreiz tika norādīts, ka ideālā variantā Igaunijā gan pilsētu ielās, gan uz lauku ceļiem 90 procentus satiksmes veidotu automašīnas bez vadītājiem.
Lai arī sākotnēji šīs idejas var likties tālas un visai utopiskas, Igaunija kārtējo reizi ir pierādījusi, ka tai patīk būt pirmajai moderno tehnoloģiju ieviešanā dzīvē. Tieši šajā nedēļā uz Igaunijas koplietošanas ceļiem ir uzsākta pašbraucošo automašīnu testēšana.
Pašreizējā posmā tiek pārbaudītas automašīnas, kuras atbilst Starptautiskās autobūves inženieru sabiedrības noteiktajam otrajam un trešajam līmenim. Proti, tās ir automašīnas, kuras pārvietojas pašas, taču tām joprojām ir vadītājs, kurš var vai nu klātienē, vai attālināti pārņemt kontroli pār transporta līdzekli ārkārtas situāciju gadījumā.
Kā paziņojusi Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras lietu ministre Kadri Simsone, pašbraucošās automašīnas ir nākotnes transporta risinājums, pie kura nāksies pierast gan cilvēkiem, gan arī oficiālajam regulējumam.
Pēc ministres vārdiem, galvenais ir nodrošināt to, lai tiktu visaugstākajā līmenī garantētas arī visas drošības prasības. Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvji uzsver, ka darbs pie pašbraucošo automašīnu testēšanas notiek ciešā kontaktā ar citām Eiropas valstīm, kur tiek veikti līdzīgi izmēģinājumi. Piemēram, Somiju, kur Helsinkos pirmie elektriskie pašbraucošie minibusi izmēģinājuma braucienos devās jau pagājušā gada vasarā.
Administrācijas tehniskā departamenta direktors Jurgo Vahtra Igaunijas sabiedriskajam medijam norādījis, ka situācija ir jauna visiem un ir nepieciešams pārliecinātie, ka visi mehāniskie, kā arī programmatūras jautājumi atbilst noteiktajām prasībām. Ja visus izvirzītos mērķus izdotos sasniegt, tad var rēķināties gan ar satiksmes drošības uzlabošanos, gan apkārtējās vides piesārņojuma mazināšanos.
Igaunijas eksperti uzskata, ka Igaunija ir ļoti maza un fleksibla valsts, kurai ir iespējas būt pirmajai jaunu risinājumu ieviešanā, piebilstot, ka vietējie uzņēmēji var kļūt par pirmajiem, kas savas zināšanas tālāk var pārdot starptautiskajā tirgū.
Ekspertu grupa turpina darbu pie tādiem jautājumiem kā apdrošināšana, privātums, ētika, atbildība un citiem, lai sasniegtu tādus risinājumus, kas ļautu ieviest dzīvē jau ceturtā un piektā līmeņa autonomijas automašīnas.
Šajā nedēļā arī bijušais Igaunijas premjerministrs un pašreizējais parlamenta vicespīkers Tāvi Roivas, kopīgi ar parlamenta vides komitejas vadītāja vietnieku un e-Igaunijas deputātu grupas pārstāvi Kalli Pallingu nosūtīja vēstuli vadošajiem pasaules pašbraucošo automašīnu izstrādātājiem – "Daimler", "Tesla", "Uber", "Volvo" un "Waymo" – aicinot tos investēt dažādos projektos Igaunijā.
Kā priekšrocības tiek norādīta elastīgā likumdošanas procedūra, 5G mobilo sakaru tīklu gaidāmā ieviešana 2018.gadā, spēcīgas akadēmiskās un kiberaizsardzības spējas, kā arī valstī izveidotais elektrisko automašīnu uzlādes tīkls. Un, kas ne mazāk svarīgi, valdības līmenī ir panākta atļauja veikt pašbraucošo automašīnu testēšanu uz koplietošanas ceļiem.
Kā norāda iniciatīvas E-Estonia pārstāvji, viena no lieliskākajām iespējām parādīt Igauniju kā tehnoloģijām tiešām draudzīgu valsti, ir šī gada otrajā pusē gaidāmā Igaunijas prezidentūra Eiropas Savienība padomē, kad valsti plāno apmeklēt no 200 līdz 300 tūkstošiem viesu. Lai arī ne visi no oficiālo sanāksmju dalībniekiem izmantos sabiedrisko transportu, ja tas tiks darīts, tad kāpēc gan nepiedāvāt izmantot pašas augstākās tehnoloģijas – pašbraucošās automašīnas.
