Dienas ziņas

Brīvprātīgie no Eiropas aizvien biežāk dodas uz Latgali

Dienas ziņas

Itālietis iedrošina latviešus audzēt liellopus eksportam

Brauc lūkot Saules aptumsumu aiz Polārā loka

Entuziasti no Latvijas dodas aiz Polārā loka lūkot Saules aptumsumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kad Mēness nostājas priekšā Saulei, no gaismas bumbas pāri paliek tikai spožs aplis. Tad Saule izskatās kā dimanta gredzens uz samta paklāja. No šī skata aizraujas elpa, tāpēc grupa Latvijas entuziastu devusies ceļā uz Svalbāru Norvēģijā, lai Saules aptumsumu 20.martā varētu vērot aiz Polārā loka. Taču iespējams, ka gan Norvēģijā, gan Latvijā Saules aptumsuma vērošanu apgrūtinās nepiemēroti laikapstākļi.

Šos entuziastus varētu dēvēt par pilna Saules aptumsuma medniekiem. Astoņu cilvēku grupā ir vairāki vērotāji ar pieredzi, kuri jau kopš 2008.gada brauc uz dažādām pasaules malām, lai tvertu mirkļus, kad Saule mijas ar Mēnesi. Saules aptumsumi vēroti pat Kazahstānas tuksnesī un Austrālijā. 12.martā viņi devās uz Svalbāras  arhipelāgu, Norvēģijas teritoriju Artikā, kas atrodas vien 15 grādu attālumā no Ziemeļpola.

Saules aptumsuma skatīšanās ir izjušana un emocionāls mirklis, nevis tikai dabas parādības vērošana, Latvijas Radio pastāstīja "Eclipse Tour" dibinātāja Agnese Zalcmane. Viņa kopā ar domubiedru grupu devusies uz Svalbāras galvaspilsētu Longjerbīeni Norvēģijā, lai novērotu Saules aptumsuma pilnu fāzi, kas tur būs vērojama piektdien, 20.martā.

Aizrautīgā aptumsuma vērotāja raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka šāda veida tūrisms kļūst aizvien populārāks, par ko liecina arī lielais naktsmītņu pieprasījums šajā vietā. Dažas naktsmītnes Svalbārā tikušas reģistrētas jau trīs gadus atpakaļ.

Svalbāras galvaspilsētā Longjerbīenē Saules aptumsuma pilnā fāze ilgs gandrīz divarpus minūtes. Kā stāsta astronomijas entuziaste Agnese Zalcmane, pilns Saules aptumsums ir reta dabas parādība, kurai piemīt brīnumaina burvība. "Mums būs tā, ka nodzisīsSsaule. Un Saules vietā būs melns robs, kas patiesībā ir Mēness. Un, ja mums ļoti paveiksies, tad mēs redzēsim šo dabas parādību, ko sauc par dimanta gredzenu. Tas ir tad, kad Saule ir tik perfekti apkārt Mēnesim, ka spīd laukā no visām pusēm, un kad Mēness drusku pabīdās, izspīd stipri un veidojas dimants. Tad ir sajūtas ir... Es to ļoti gaidīju Austrālijā un beidzot ieraudzīju. Pēc tam var lēkāt uz vienas kājas," atmiņās dalās ekspedīcijas “Eclipse Tour” vadītāja Agnese Zalcmane.

Kā uzsver ceļotāji, ja visu mūžu pavadītu Latvijā, tad pilnu Saules aptumsumu nemaz neizdotos pieredzēt. Alīna ar Egdaru šādā braucienā piedalīsies pirmo reizi. "Gribam redzēt to skaisto Saules gredzenu, kā tas var būt, kad Saule ir melna un apkārt tikai loks spīd," Latvijas Televīzijai sacīja ekspedīcijas “Eclipse Tour” dalībniece Alīna Rence.

Savus iespaidus ekspedīcijas dalībnieki publicēs speciālā mājaslapā. Kamēr aiz Polārā loka vēros pilnu aptumsumu, Latvijā 20.martā varēs redzēt daļēju Saules aptumsumu. Tas ilgs aptuveni divu stundas un Mēness aizsegs trīs ceturtdaļas Saules diska.

Toms Bricis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka Saules aptumsums 20.martā būs dienas gaišākajā laikā - pusdienas laikā, un tā maksimums būs 12:05, kad Mēness aizsegs aptuveni 77% saules.

Pagaidām laika prognozes nav iepriecinošas, jo esošais anticiklons Latvijā saglabāsies līdz otrdienai, 17.martam. Pēc tam Latvijā varētu būt mainīgi laika apstākļi un prognozes rāda, ka 20.marts varētu būt samērā mākoņaina diena, kas apgrūtinātu saules aptumsuma vērošanu.

Tik iespaidīgi aptumsumi nav vērojami bieži, nākamais, kas aizsegs sauli par 80%, būs 2039.gadā, kad notiks gredzenveida aptumsums. Latvijā pilns Saules aptumsums būs 2142.gadā, kas liecina, ka šī nav bieži vērojama parādība Latvijā. Ja tomēr 20.martā nesnigs un neputinās, varēs to izjust un dienas vidū uz mirkli iestāsies krēsla. Iespējams, ka portālā lsm.lv būs vērojams uzskatāms eksperiments. Nākamais Saules aptumsums Latvijā būs vērojams 2021.gada 10.jūnijā, kad saule tiks aizklāta mazākā mērā. 

Saules aptumsuma zinātniskā jēga mūsdienās ir zudusi, tas drīzāk ir emocionāls saviļnojums brīdī, kad uz vienas līnijas atrodas trīs lieli kosmiski ķermeņi, Latvijas Radio pastāstīja Rīgas valsts 1.ģimnāzijas astronomijas skolotājs Emīls Veide. Skolēnu brīvlaiks ir piemērots brīdis, lai jaunieši dotos ārpus pilsētām, lai pamanītu, kā apkārtne nedaudz satumst pašā dienas vidū. Protams, jāatceras par drošību un tehniskais ekipējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti