Darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. 300 gramus vieglā raķete, kuru pētnieki izgatavoja vien mēneša laikā, ceturtdien sasniedza 1440 metru augstumu, attīstot ātrumu līdz pat 200 m/s. Pēc maksimālā augstuma sasniegšanas ieslēdzās izpletņa palaišanas mehānisms, un raķete nosēdās aptuveni 70 m attālumā no palaišanas vietas. Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka lidaparāts sasniegs 2 km augstumu, pētnieki vērtē - starts izdevies veiksmīgs.
Raķete ir aprīkota ar četrus gramus vieglu videokameru, kā arī borta datoru, kas sver nieka deviņus gramus.
Otrdien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atvēršanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.
“Veiksmīgais izmēģinājuma raķetes starts, ar kura palīdzību izdevās pārbaudīt virkni lidaparātam būtisku tehnoloģiju, līdz vasarai ļaus projekta komandai izgatavot un izmēģināt raķetes palaišanas platformu. Esam plānojuši, ka no šīs platformas 2018. gadā ar hēlija baloniem atmosfērā līdz 30 km augstumam pacelsim Latvijas pirmo kosmosa raķeti, kur, iedarbinot tās dzinējus, raķetei būtu jāsasniedz 100 km augstums jeb atklātais kosmoss,” stāsta projekta idejas autors Pauls Irbins.
“Raķete ir perfektā kārtībā. Viss tas, kas bija plānots, nostrādāja. Principā mums tests ir izdevies. Tas ir pilnīgi normāli pie šādiem eksperimentiem, ka simulētais augstums ne vienmēr sakrīt ar reālo augstumu, jo nu šinī brīdī bija vējš, un tā trajektorija nebija pilnīgi ideāli vertikāla. Visas sistēmas nostrādājušas," sacīja projekta "Pirmie Latvijas 100 km kosmosā" tehniskais vadītājs Andrejs Puķītis.
Pirms pirmās Latvijas kosmosa raķetes palaišanas paredzētas vēl vairākas izmēģinājumu kārtas. Ar hēlija baloniem uzceļot raķeti stratosfērā, plānots jau šovasar sasniegt 50 km augstumu un pēc tam jau 10 km arī no zemes.
“Šī elektronika, kas tiek veidota, lai tik supermazu, kā saka - nanoraķeti -, uzbūvētu, ir ļoti sarežģīta. Arī, protams, ļoti mazi datori, ļoti mazi sensori, ļoti mazas kameras, raidītāji - tas viss ir interesanti, ņemot vērā tuvojošās industriālās pārmaiņas,” piebilst LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Līdz pirmās Latvijas kosmosa raķetes palaišanai paredzēti vēl vairāki testa lidojumi, pamazām attīstot un uzlabojot visas raķetes komponentes. Jau šovasar plānots sasniegt 50 km augstumu, bet projekta rezultāts būs aptuveni 2,5 metrus gara raķete, kuru nākamgad ar hēlija baloniem pētnieki pacels 30 km augstumā, no kurienes tai arī vajadzētu sasniegt atklāto kosmosu. Tādējādi Latvija kļūtu par 19. valsti pasaulē, kas spējusi to izdarīt. Projekta “'Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” mērķis arī veicināt jauniešu interesei par inženierzinātnēm, attīstīt jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kā arī veicināt kosmosa izpēti Latvijā.
Projekts “Pirmie Latvijas 100 km kosmosā” ir zinātkāres centra ZINOO un LMT iniciatīva, kuru atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte, uzņēmums “Elme Messer”, kā arī Aizsardzības ministrija.
