Sešdesmitajos gados pētnieki atklāja liecības par divām gigantiskām dinozaura ķetnām, un gadu desmitiem paleontologi sprieduši, kuram no aizvēsturiskajiem dzīvniekiem tās varētu piederēt.
Līdz šim bija vien zināms, ka priekšējās ekstremitātes bijušas iespaidīgas - 2,4 metrus garas, un tām bijuši trīs milzīgi un nāvējoši nagi. Tagad dienvidkorejiešu zinātniekiem izdevies noskaidrot daudz vairāk, pateicoties Mongolijā atrastam pilnvērtīgam šī dinozaura skeletam.
Tam trūcis vien galvaskauss, kuru vēlāk izdevies piemeklēt no cita dinozaura fosilijas, kas atradās kādā privātā kolekcijā Vācijā.
Radībai, kas izmira pirms 70 miljoniem gadu, dots latīniskais nosaukums 'Deinokerius Mirifikus' jeb neparastā briesmīgā roka.
Paleontologi spriež, ka dinozaurs bijis gandrīz piecus metrus garš un aptuveni septiņas tonnas smags, ar kupri, knābi un lielu seksti. Ļoti iespējams, ka tam bijušas arī spalvas, kas ir samērā nesens atklājums.
Deinokeriuss bija ar lielu apakšžokli, kas nozīmē, ka viņam bijusi ļoti stipra mēle. Viņš kā vakuuma sūknis spēja sūkt ūdeni no straumēm kopā ar tajā esošajām mazajām zivīm.
Savdabīgais dinozaurs dzīvoja vēlīnajā krīta periodā. Par tuvāko tā pēcteci mūsdienās tiek uzskatīts strauss.
