„Viņš nepārdod sapņus, viņš pats ir sapnis un viņam liekas, ka viņš ir katras sievietes sapnis jau no bērnības,” par savu varoni Banniju Manro stāsta aktieris Artūrs Skrastiņš.
Bannijs Manro ir seksa apsēsts tirdzniecības aģents, kā viņš pats savā iluzorajā pasaulē iedomājies. Superiznesīgs, naivo Anglijas mājsaimnieču kārdinātājs. Kad dzīve rada skarbu sitienu zem jostas vietas un nomirst viņa depresīvā sieva, Bannijs izmisīgi mēģinādams tverties pie realitātes, paņem savu deviņgadīgo dēlu un dodas ceļā.
„Notikumi sāk tik strauji norisināties. Nav laika padomāt, kas dzīvē bijis svarīgs un ļauties plūsmai, kaislībai, vai tas ir alkohols, tu pačakarē vērtīgāko, kas tev ir,” uzsver Skrastiņš.
Skaudra ir Bannija sastapšanās ar visiem viņa rēgiem – atriebīgām mīļākajām, greizsirdīgiem vīriem un ragainiem maniakiem. Viņi visi vēlas piedzīt parādus cilvēkam ar truša vārdu.
„Manī, es domāju, ir ļoti liela daļa no velnišķīgā Bannija, jo šādiem diviem cilvēkiem būt kopā - tad ir jābūt daudzkam kopīgam. Es arī savā tēlā meklēju Bannija šķautnes, kas ir trakās un dullās, bezkaunīgās un ķert kaifu no dzīves, kā viņš to dara. Bet pie kā tas noved beigās?” uzsver Bannija Manro sievas Lībijas atveidotāja Ieva Segliņa.
Izrādē „Bannija Manro nāve” skan grupas „Ryga” mūzika, ko sacerējis Mārcis Judzis. Tā ir viņa otrā skatuves pieredze pēc izrādes „Izraidītie”.
„Man bija tā, ka es lasu, un izlaidu to varoni caur sevi, lai uzrakstītu mūziku, jo tas nav vienkārši – ņem un uzraksti. Iztēlojos, kā pats varētu izskatīties, kā viņš varētu to un to darīt, un to arī ieliec iekšā mūzikā,” norāda Judzis, „Varbūt tas ir skaisti, ka varonim pienāk atklāsme, kāda ir bijusi viņa dzīve. Tas ir skaistāk nomirt, nekā nomirt nezinot.”
Pirmizrāde 31.martā Dailes teātra Lielajā zālē.
