Nikolaja Rimska-Korsakova populārā svīta „Šeherezāde” horeogrāfam Leo Mujicam bijis galvenais iedvesmas avots, veidojot baleta izrādi. Tai viņš piepulcējis vēl arī turku klasisko mūziku un ungāru komponista Zoltāna Kodāja „Galāntas ciema dejas”, un tā tapusi vēl viena versija par Šeherezādi.
Leo Mujica iestudējums viņas tūkstoš un vienas nakts pasakām būvēts uz klasiskā pamata, ko pieprasa Rimska-Korsakova mūzika, bet, protams, to caurvij arī austrumnieciskais kolorīts.
Horeogrāfs uzsver – viņš izrādē nav tieši akcentējis mūsdienu politiskās aktualitātes, tomēr objektīvā realitāte par austrumu pasaules arvien ciešāko klātbūtni mūsu dzīvēs varētu būt nojaušama:
''Tagad vairs nav tā, ka mēs ejam uz šīm valstīm – šīs valstis dažādās formās un veidos nāk pie mums. Es centos būt apolitisks, jo neticu politikai mākslā, tomēr nevarēju ignorēt arī objektīvo realitāti, kas notiek mums visapkārt.Pats svarīgākais, kas mani interesēja, bija iedziļināties un mēģināt saprast austrumu sievietes pasauli, atklāt viņas sirdi, prātu, vēlmes un ilgas. Un to es darīju, pētot Šeherezādes tēlu”.
Baleta muzikālo pamatu diriģents Mārtiņš Ozoliņš raksturo kā operas orķestra meistarības pārbaudi, jo ļoti uzmanīgi un jūtīgi jasabalansē mūzikas spēks un dinamika ar smalkām soloepizodēm:
''Ja Rimska-Korsakova „Šeherezāde” mums ir labāk zināms opuss, tad „Galāntas dejas” – šeit tāda vārdu spēle, lai nebūtu pārpratumu – Galāntas – tas nav īpašības vārds un nesaistās ar Inesi Galanti, bet tas ir reģions Ungārijā, kur Kodājs ir dzimis, no kā viņš ir ietekmējies, kur dzirdējis pirmos čigānu pūtēju ansambļus; - katrā ziņā šie opusi ir liels izaicinājums orķestrim. Es esmu īpaši priecīgs par to, jo, strādājot pie šādas augstvērtīgas mūzikas, mēs ceļam arī visu orķestra mūziķu māksliniecisko līmeni”.
Sultānu Šahrijāru, kurš, atriebjoties par sievas neuzticību, soda ar nāvi neskaitāmas nevainīgas jaunavas, atveidos Raimonds Martinovs.
„Viņš ir mežonīgs, temperamentīgs, nesavaldīgs. Vienīgi Šeherezāde viņu ir spējīga savaldīt un atgriezt pie kaut kādiem morāliem principiem. Manā repertuārā jau ir līdzīgi varoņi, tāpēc mans uzdevums ir censties neatkārtoties un interpretēt nedaudz pa savam - tieši tas ir tas, ko Leo mums ļauj darīt, un tāpēc ir ļoti interesanti strādāt. Mēs varam paši likt klāt savu pieredzi,” stāsta Raimonds Martinovs.
Šeherezādes lomas dejotāja Ieva Rācene raksturo Leo Mujica horeogrāfiju kā neoklasiku ar orientālu atmosfēru:
„Viņam ir vairāk tādas jutekliskas un vijīgas kustības. Es domāju, ka Šeherezādes tēls plus mīnus ir tuvs jebkurai sievietei, jo viņa prot manipulēt ar pasauli, lai spētu izdzīvot”.
Horvātu horeogrāfa Leo Mujica veidotā baleta „Šeherezāde un viņas stāsti” pirmizrāde Nacionālajā operā būs skatāma piektdien, 8.aprīlī, nākamās izrādes 9. un 27. aprīlī, kā arī 29. maijā.
