"Ienāciet! Šis attiecas uz klasisko interjera variantu aktrisei, kuru mīlēja," Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra bijušais mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs izrāda grezno Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātri, kurā nu jau trīs mēnešus ieņem galvenā režisora amatu. Šī esot bijusi līdzīga avantūra kā reiz, sākot darbu Rīgas Krievu teātrī, kur nācās risināt daudzus sasāpējušus jautājumus. Šobrīd gan esot citi apjomi un citi izaicinājumi.
"Es ne pārāk gribēju šeit strādāt par galveno režisoru, jo tās ir šausmīgas galvassāpes, kas norij daudz brīvā laika. Taču pagaidām tas ir azarts: teātris ir liels un uzdevumi - sarežģīti," saka režisors.
Koņajevs stāsta, ka Krievijā mūzikli un operetes ir ļoti populāri. Tādas izrādes kā “Vampīru balle” vai “Brodvejas hīti” piedzīvo simtiem izrāžu. Tās varētu atvest arī pie mums, taču, piemēram, atšķirībā no Tallinas, Rīgā neesot tehniski tik labi aprīkotu teātru.
"Kā jūs iegūsiet pilnu iespaidu no izrādes "Aladins", ja tajā nebūs trika ar lidojošo paklāju? Izbraukuma variantam ir augstas tehniskās prasības. Jo tas ir brīnums, kad bērni atver acis – lūk, lidojošais paklājs! Bet, lai šo brīnumu radītu, griesti tika aizklāti ar melnu audumu. Plus vēl visas tās dārgās mašīnas, kas to lidojošo paklāju kustināja pāri zālei. Mūzikls, tas ir sarežģīts šovs un cirks," skaidro Koņajevs.
Šobrīd Muzikālās komēdijas teātrī notiek pēdējie Lehāra operetes “Smaidu zeme” mēģinājumi. Savukārt pats Koņajevs ir sācis darbu pie mūzikla “Grāfs Monte Kristo”, kā arī pie “Šerloka Holmsa” ar Raimonda Paula mūziku. Saikne ar Latviju nav zudusi. Turklāt rudenī gaidāmas mūsu Krievu teātra viesizrādes Sanktpēterburgas Muzikālās komēdijas teātrī.
"Lai kā arī politiķi mūs mēģinātu izšķirt, šī labestīgā saikne ar Rīgu, kur kādreiz varēja brīvi atbraukt, cilvēkos ir saglabājusies. Un jebkāda Rīgas teātra ierašanās rada lielu interesi," uzsver Koņajevs. "Vispār es domāju, ka cilvēkus vieno un glābj šī tieksme pēc skaistā un labā."
