Kultūra

Ilmāra Rumpētera gleznu izstāde Latvijā

Kultūra

Rīgas Biržā atklās izstādi "Reformācijai 500"

Par «izlocīšanos» padomju laikos JRT izrādē «Saniknotā slieka»

Par «izlocīšanos» padomju laikos JRT izrādē «Saniknotā slieka»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) otrdien, 17.janvārī, pirmizrādi piedzīvos Gunāra Priedes luga „Saniknotā slieka”, kas sarakstīta pirms 33 gadiem un ir vienīgā Priedes komēdija. Režisors Ģirts Ēcis uzskata, ka šīs lugas sulīgie tēli un to attiecības ļoti labi atklāj laiku, kad veidojās tā paaudze, kas šobrīd Latvijā veido sabiedrības kodolu.

Par dažādām padomju laika nejēdzībām savā vienīgajā komēdijā ironizējis Priede - par dzeršanu darba laikā, blatu sistēmu, rindām, importa precēm un sūdzību rakstīšanu.

Pirms vairāk nekā 30 gadiem ļoti populārs bija tās iestudējums Jaunatnes teātrī, ko veidoja Ādolfs Šapiro. Tagad pie lugas ķēries Ēcis, kuram tā šobrīd aktuāla šķiet ar precīzu tā laika atspoguļojumu, kas radījis paaudzi, kura Latvijā nosaka toni šodien.

„70., 80.gadu sākuma paaudze šobrīd komandē Latviju. Man šķiet, ka tie cilvēki, kas auguši tajā laikā, paskaidro viņu rīcību šobrīd.

Neskatoties, ka tā ir komēdija, tā ir tāda savā ziņā nedaudz melna, jo ataino bailes, kādas cilvēkiem bija pat no tuvāko cilvēku nodevības.

Arī to, ka kaut kādas negodīgas cilvēku rīcības un melu iespaidā varēja gūt panākumus sabiedrībā un personiskajā dzīvē,” skaidro Ēcis.

Savdabīgais lugas nosaukums „Saniknotā slieka” tiešā nozīmē saistās ar jūgendstilu, ko savulaik par saniknoto slieku nodēvējuši šī stila skeptiķi, bet nosaukums, protams, ir daudznozīmīgs.

„Kad jūgendstils nāca modē, skeptiķi nosauca to par saniknoto slieku, jo tajā viss izlokās, izplūst, nu un padomju laikā cilvēki tāpat izlocījās, veidojot attiecības,” norāda Ēcis.

Sibilla Švirkste ir lugas galvenā varone, viņa mazmeita ierodas no mazpilsētas, lai studētu Rīgā un dzīvotu pie savas vecāsmātes. Švirkstes iecienītākā nodarbošanās ir sūdzību rakstīšana, viņa to dara it kā cēlu ideālu vārdā, vienīgi pašai nevedas šos ideālus īstenot.

Sibillas lomas tēlotāja ir Iveta Pole, kura stāsta, ka loma, pirmkārt, jau ir profesionāls izaicinājums.

„Es spēlēju stipri vecāku sievieti par sevi. Atrast kaut kādu organiku tajā veidā, kā šī sieviete domā un kā tas varētu izpausties tēla ziņā, nav tik viegli. Sibilla Švirkste ir tāds kaislīgs cilvēks, kura izmanto sava laika iespējas rakstīt dažādas sūdzības vēstuļu formātā, norādot uz citu cilvēku privātās dzīves trūkumiem, tādā veidā uzskatot, ka cīnās par sabiedrības kopējo labumu. Būtībā tā var cīnīties arī mūsdienās, tikai mūsdienās tas varbūt vairāk ir sastopams ''Delfu'' komentāros, piemēram, šāda veida sašutums cilvēkos par dažāda veida tēmām.

Šajā izrādē nevajag meklēt lielus filozofiskus dziļumus, tā tomēr ir komēdija ar vieglu smaidu par to laiku,” uzsver Pole.

Līdzās Polei izrādē spēlē Jana Čivžele, Gatis Gāga, Ivars Krasts un Edgars Samītis, par muzikālo noformējumu rūpējis Jēkabs Nīmanis, bet par kostīmiem – Anna Heinrihsone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti