Jau vēstīts, ka Nacionālais teātris sadarbībā ar „Rīga 2014” veido izrāžu sēriju „Šengenas zonas spožums un posts”, kuras ietvaros četri spilgti Eiropas teātra mākslinieki veidos izrādes, kurās pētīs mūsu ieguvumus un zaudējumus apvienojoties vienotā telpā – Šengenas zonā. Projekta kurators ir režisors Valters Sīlis.
Izrāde "Noķert RABIT” paplašina teātra robežu
„Noķert RABIT” stāstīs par robežām, kuras starp valstīm un cilvēkiem mēs uzbūvējam paši, lai pasargātu sevi no visa, kas šķiet svešs. Kas notiek, ja esam spiesti šīs robežas nojaukt? Ko nozīmē novērot, un ko nozīmē būt tam, kurš tiek novērots? Izrādes radošā grupa pavadīja vienu nedēļu Latvijas austrumu pierobežas kontrolpunktos, lai iepazītos ar tehnoloģiju un metodēm, kuras tiek izmantotas robežuzraudzības/drošības nolūkos.
Režisors Julians Hetzels par izrādes formu ir izvēlējies mūsdienīgu, multimediālu formu, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.
Izrādes veidotāji uzskata, ka izrāde būs inovācija Latvijas teātru kontekstā, jo tajā izmantotās tehnoloģijas paplašinās un transformēs pieņemtā teātra robežas, kā arī padarīs teātri pievilcīgu jaunajai paaudzei. Izrādi vienlaicīgi varēs noskatīties tikai 10 skatītāji.
ES pilsoņa "Spožums un posts"
8. oktobrī izrāžu sēriju turpinās Marsijas Lansas darbs “Spožums un posts” tiks veidots kā interaktīva muzikāla izrāde, kurā katrs skatītājs dodas spēlē, kura aizraujošā veidā spēlējas ar to, ko nozīmē būt Eiropas Savienības (ES) pilsonim. Šajā darbā tiek radīta pasaule, kurā imigrācijas lietu departaments tiek apvienots ar kazino. Katram skatītājam tiek iedoti žetoni, ar kuru palīdzību viņš pēc noteikta individuāla scenārija veic dažādus uzdevumus, aizpilda dokumentus, lai iegūtu pasi, apprecas ar nepazīstamu cilvēku, lai tikai varētu turpināt spēli utt.. Visu šo uzdevumu veikšanas laikā vienmēr kādā mirklī kļūst nepatīkami un pārāk privāti, uzbrūkoši.
Šajā darbā Nacionālā teātra aktieri kopā ar pianistu Uģi Krišjāni un Emīla Dārziņa kori radīs priekšnesumu, kurā aktieri strādās kā šī departamenta darbinieki, kas katrā interakcijā ierastās ikdienas funkcijas pārvērtīs kādā piedzīvojumā, kurš bieži pārvērtīsies tādā nepatīkamā uzbrūkošā situācijā, ar kādām bieži nākas saskarties daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Paralēli tam skanēs klaviermūzika un darbi korim, kuri vienmēr liek doties tālāk šajā piedzīvojumā. Izrāde tiks veidota Nacionālā teātra Baltajā zālē, un šīs telpas greznība kļūs par būtisku šī darba daļu. Plānotas tikai trīs izrādes.
"Eiro - Vīzija" politiskā mērcē
Vidas Bareikis veidos izrādi “Eiro – Vīzija”, kuras pamatā tiek izmantots Eirovīzijas dziesmu konkurss. Iepriekšējā konkursā uzvarējusi ir Latvija, un tagad šim konkursam ir jānotiek Latvijā, pat ja tam nav atvēlēti līdzekļi.
Konkurss pirmo reizi notiks Nacionālā teātra Jaunajā zālē 22. oktobrī. Taču šis konkurss būs īpašs ar to, ka katras valsts pārstāvis ar savu priekšnesumu mēģinās būt izteikti politisks. Katra dziesma vēstīs par globālam vai attiecīgajai valstij esošām problēmām.
Vidas Bareikis kopā ar lietuviešu dziedāju Jurgu veidos sava veida alternatīvu mūziklu, kurā runās par tiem jautājumiem, kas skar ikvienu Eiropas iedzīvotāju, kā arī mēģinās atklāt, kuros jautājumos un problēmās ļoti atšķirīgas Eiropas nācijas varētu satikties.
Jauna Republika Nacionālajā teātrī
Izrāžu sēriju 29. oktobrī noslēgs vienreizējs pasākums – performance “Republika”, kuras laikā, kopā ar skatītājiem tiek dibināta jauna Republika Nacionālajā teātrī. Izrāde tiks veidota kā Republikas dibināšanas pasākums ar visu šī pasākuma sagatavošanu.
Vispirms divus vakarus notiek „meistardarbnīcas”, kurās 50 brīvprātīgie skatītāji veido dibināšanas pasākuma programmu. Latvijā atpazīstamu dažādu nozaru ekspertu (pagaidām vārdus nevaram izpaust) vadībā tiek rakstītas runas, dziesmas, tiek radīts jauns karogs, veikta telpas iekārtošana un sagatavota izklaides programma par godu šim pasākumam. Un tad trešajā vakarā (29.10.) tiek dibināta jauna valsts.
Šīs izrādes mērķis ir runāt par tiem principiem, kādus mēs tagad izvēlētos, veidojot jaunu valsti, kā arī par to, kādas vajadzības un funkcijas tai būtu, ja mēs gribētu tādu radīt. Mēs esam pieraduši pie tās simbolikas un izpratnes par savu valsti, kāda tā ir kopš Latvijas dibināšanas, taču būtu interesanti atklāt, kāda būtu mūsu valsts simbolika, krāsas un nosaukums, ja mēs šādu dibināšanu varētu veikt vēlreiz.
