Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Valsts prezidenta likumdošanas un juridisko padomnieci Kristīni Jaunzemi

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu

Māras Zālītes "Pilna Māras istabiņa" iestudēta atkal pēc 33 gadiem

Māras Zālītes «Pilna Māras istabiņa» - laiki mainās, vēstījums paliek

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Piektdien, 22.janvārī, pēc 30 gadu pārtraukuma uz Jaunā Rīgas teātra skatuves atgriezīsies Māras Zālītes dramatiskā poēma "Pilna Māras istabiņa". 1983.gadā toreizējā Jaunatnes teātrī to iestudēja Pēteris Pētersons, un izrāde ieguva ļoti plašu rezonansi. Tagad lugas simbolus un zemtekstus šķetina režisore Inese Mičule, meklējot atbildes uz jautājumiem - kas ir tas, kas dara mūs stiprus un kas - vājus, un kur mums meklēt spēka avotus, lai mēs turpinātos un neizzustu.

Fragments no izrādes "Pilna Māras istabiņa":
"Mums kādreiz maziem māte tā dziedāja:
Pilna Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulīšu
Kad to vienu kustināja
Citi līdzi kustējās."

Kad tapa lielu atsaucību guvušais Jaunatnes teātra iestudējums, režisorei Inesei Mičulei bija tikai četri gadi. Māras Zālītes lugu viņa pirmo reizi izlasīja pēc vidusskolas beigšanas, viņai tā šķita ļoti spēcīga. Jau tad viņa nolēma - ja kļūs par režisori, šo darbu noteikti iestudēs.

Inese Mičule ir pārliecināta, ka lugas vēstījums ir nemainīgi aktuāls. Mainās tikai tas, kādi jautājumi katrā laikā izvirzās priekšplānā. "Toreiz mums nebija savas valsts, tagad ir - Latvija ir brīva, un ko tad mēs ar šo brīvību, šo dāvanu darām, kā mēs to patērējam, kā uzturam, ko mēs tajā radām?" vaicā Inese Mičule.

Luga balstīta folkloras un mītu motīvos. Mitoloģiska būtne Māra kāda miruša tēva bērniem uzdāvina to, ko viņi visvairāk vēlas. Vecākajam dēlam mītisko galdautu, kas sniedz materiālo nodrošinājumu, vidējam - septiņjūdžu zābakus, kas ļauj apceļot pasauli, jaunākajam - cepuri, kas dara neredzamu, bet māsai - talantu rakstīt.

Diemžēl apdāvinātie dāsnās veltes neprot saņemt, novērtēt un cienīt un tas viņus pazudina, būtībā šīs dāvanas no ieguvuma viņiem kļūst par postu. Kā mēs attiecamies pret mums pasniegtajām dāvanām - šo par lugas galveno jautājumu uzskata mitoloģiskā tēla, Māras lomas atveidotāja Regīna Razuma.

"Ir vērsta uzmanība uz to, ka cilvēkiem ir dots ļoti daudz, viņi tiek apdāvināti ar visu iespējamo, bet viņi savā izvēlē, savā domu šaurumā, savā neizglītotībā un muļķībā neprot to izmantot. Māra visiem brāļiem un māsai iedod to, ko viņi visvairāk vēlas, viņiem ir visas iespējas dzīvot pilnvērtīgu, skaistu dzīvi, bet viņi to sašaurina līdz materiālajiem labumiem, līdz pašam šaurākajam, ko var sniegt tas, ko Māra viņiem dod. Man šķiet, tas sasaistās arī ar mūsdienām, ar mums sniegto brīvību un kā mēs to izmantojam. Mums bija visas iespējas to izmantot pilnvērtīgi un kļūt par pilnvērtīgu valsti un tautu, bet mēs to sagandējām," pauž Regīna Razuma.

Vecākā dēla Indriķa lomas atveidotājs Andris Keišs lugu uztver kā vēstījumu par laicīgā un pārlaicīgā attiecībām dažādās nozīmēs: "Visi brāļi palūdz Mārai laicīgu lietu un neko no tā nedabū, jo laicīgais nepiedāvā bezgalību. Cilvēkam vajag iekšēji augt un pilnveidoties, un tikai tas ver vaļā neaptveramus plašumus un rada brīvību tevī." Kaut kāda mistiska pārlaicīgā klātbūtne esot sajūtama arī lugas iestudēšanas procesā, savas izjūtas pauž Andris Keišs.

Kā vēstīts, galvenās lomas izrādē atveidos vēl citi lieliski Jaunā Rīgas teātra aktieri - Vilis Daudziņš, Gatis Gāga, Elita Kļaviņa. Būtiska nozīme izrādē būs arī Katrīnas Neiburgas veidotajam skatuves vizuālajam tēlam. Iestudējuma pirmizrādei priekškars vērsies piektdien, 22.janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti