Izrāde sākas ar sadalīšanos trīs grupās, jo 20 minūšu garie priekšnesumi notiek vienlaikus un jāskatās uz maiņām.
Katram no aktieriem te ir savs uzdevums. Vienā no telpām uz vienriteņa braucošs Ivars Krasts caur smilšu graudiņiem aicina ielūkoties lielo skaitļu pasaulē, iztēloties galaktikas un pašiem izmēģināt, kā strādā gravitācija.
Citā telpā džungļu pētnieka tēlā iejuties Edgars Samītis uz mēģenēm nokrauta galda caur lāzera staru ļauj apskatīt planētas mazākos dzīvniekus un stāsta par garo Zemes mūžu un dzīvības pirmsākumiem.
Turpat, aiz sienas, Kaspara Znotiņa balsī un Janas Čivželes tēlojumā atdzīvojas stāsts par cilvēka un apziņas attīstību.
Jautājumi, kas grūti aptverami pat daudziem pieaugušajiem, neatstāj vienaldzīgus arī mazos skatītājus.
“Man patika baktērijas!”
“Man – pēdējā daļa, tur, kur bija par cilvēkiem!”
“Tur, kur mēs ripinājām bumbiņas un naudas!” - pēc izrādes cits caur citu sauc pirmie skatītāji – Tautas daiļamatniecības pamatskolas pirmklasnieki.
Paši aktieri atzīst, ka stāstīt par sarežģīto vienkārši un kodolīgi nemaz nav tik vienkārši. Visi stāsti tapuši sadarbībā ar zinātniekiem un bijis interesants izziņas process arī aktieriem.
“Viņi te nāca – viens, otrs, mēģināja atrast mums kādas mazās būtnes un palīdzēt saprast, ko paši te esam izaudzējuši. Bija šis tas, kas mums puķu vāzē bija izaudzis un mēs nezinājām, kas tas ir. Tad, atsperoties no tā, veidojās vēl kādi stāsti,” atceras Edgars Samītis.
Aktieriem šajā izrādē jābūt gataviem uz visnegaidītākajiem mazās publikas jautājumiem, kur vajadzīga aša reakcija un spēja elastīgi improvizēt iestudēto scenāriju. Un tas nebūt nav viegls uzdevums.
“Brīžiem ir tā, ka ir mans sižets, kas man ir sagatavots un jāizstāsta, bet pa vidu ir jautājumi un pamatoti argumenti, uz kuriem ir jāatbild, nepazaudējot to savu darbību. Pašlaik ir diezgan grūti,” secina Ivars Krasts.
Režisoru Gati Šmitu lielo zinātnes jautājumu izpētē aizrāvusi atziņa, ka nereti dzīvojam desmitiem gadu senos, skolā mācītos pieņēmumos, kaut zinātni ik dienu papildina jaunas atziņas. Pievilcīga šķitusi arī iespēja ar šo iestudējumu uz brīdi atkāpties no psiholoģiskā teātra.
“Var paskatīties uz to arī tā – kāpēc n-to reizi nodarboties ar cilvēka psiholoģiskām lietām brīdī, kad pasaule mainās tādā ātrumā! Var, protams, “sēdēt Ibsenā” - to var darīt līdz kaut kādam brīdim. Bet tagad likās, ka vajag paiet nost, nodarboties ar tīrām lietām un filtrēt,” saka režisors.
Šobrīd tapušie trīs priekšnesumi ir tikai daļa no lielākas ieceres, kas top ar skatu uz jauno sezonu Tabakas fabrikā, kur Jaunais Rīgas teātris, cerams, pārcelsies šajā vasarā. Gatis Šmits cer, ka rudenī izrādei “Īsumā par Visumu” pievienosies arī aktieri Andris Keišs, Kaspars Znotiņš un Sandra Kļaviņa, kuri stāstīs par citiem lielajiem zinātnes jautājumiem.
“Tas, iespējams, izaugs vēl lielāks atkarībā no tā, kā mums ies, bet tā bija tā doma, kā Tabakas fabrikā iekustināt kādu jaunu lietu. Un pavērst to tā, ka tu vari nākt, kādu laiku tur pavadīt, plūst un skatīties šo vai to. Tā ir tāda kā asociācija ar vodeviļas teltīm, ka tu ej pa tirgus laukumu, ielūkojies vienā teltī, otrā... Viss notiek vienlaicīgi; tas ir mazliet tirgus, bet tas tā ir speciāli taisīts,” tālāko ieskicē Gatis Šmits.
Līdz vasarai gan vēl jaunā zinātnes eksperimentu izrāde skatītājus gaidīs Jaunā Rīgas teātra spēles laukumā Talsu ielā. Aprīļa izrādes jau ir izpārdotas, bet repertuārā tās būs arī maijā.
