Kā vēstīts, iestudējumā satiekas četras aktrises, kuras gatavojas iziešanai uz skatuves, sapņo par neizspēlētām lomām, ķildojas, aprunā cita citu un skaidro attiecības. Kaislība uz teātri dažām no viņām likusi aizkavēties grimētavas telpās arī pēc nāves. Baisās parādības savos dialogos iepin Antona Čehova un Viljama Šekspīra rindas, piedzīvotās Otrā pasaules kara traumas un daudzslāņainu pašironiju. Luga mērķtiecīgi izkristalizē aizskatuves dzīves noskaņu, vienlaicīgi nojaucot realitātes un nerealitātes telpas.
"Mums tur ir realitāte, sapņi, tukšumi, bailes, pārdzīvojumi un nepiepildītās cerības. Viss tur ir - kā jau aktrišu grimētavā, aktrišu dzīvē," saka Regīna Razuma.
Jautātas, vai izrādes stāsts sasaucas ar realitāti, aktrises neslēpj - nereti sasaucas gan. "Kurš cilvēks spļauj to uz āru, kurš - nē. Šeit ir aktrises, kas to bliež uz āru, to savu ēnas pusi. Viņas tomēr ir aktrises, viņas ir iemācījušās, ka arī jādusmojas ir skaisti vai arī ir jāizķēmo ar gaumi," pauž Inga Alsiņa-Lasmane.
Režisors Ģirts Ēcis norāda - izrāde ir balstīta uz saspēli: "Un uz to, kā tu jūti partneri, un uz to, cik brīvs tu jūties, kad gatavojies ļoti sarežģītam darbam, kas ir darbs uz skatuves."
Iestudējuma neparastums ir japāņu buto dejas mākslas ievīšana. Aktrises to īpaši apguvušas, lai izzinātu prāta un ķermeņa vienību. "Tas vienlaicīgi ir gan kaut kas ļoti skaists, gan neglīts, gan ļoti komisks, gan ļoti traģisks. Katra no aktrisēm ir atradusi savu pieeju, savu organiku un lomu, kā tas savietojas savā starpā. Es vairāk biju tā, kura palīdz, iedod idejas un pavirza," norāda japāņu buto dejas mākslas speciāliste Simona Orinska.
Režisors Ģirts Ēcis veidojis arī skatuves telpu. "Grimētava ir tāda starptelpa, kur cilvēks no vienas realitātes sagatavojas citai realitātei, līdz ar to ir visādi interesanti pārpratumi."
Lomas izrādē atveido Regīna Razuma, Liena Šmukste, Inga Tropa, Kristīne Krūze vai Inga Alsiņa-Lasmane.