Galvenās lomas izrādē atveidos izcilie aktieri Elita Kļaviņa un Andris Keišs, kuri atzīst, ka darbs pie lomām bijis sarežģīts, bet reizē ļoti aizraujošs, jo Viljamsa luga savā daudzslāņainībā esot vienkārši ģeniāla.
Režisore Inese Mičule atzīst, ka pie „Ilgu tramvaja” viņai strādāt bijis vienlaicīgi ļoti grūti un viegli. Viegli tādēļ, ka tā ir ģeniāla dramaturģija, kas pati daudz ko pasaka priekšā. Grūti tādēļ, ka ap šo darbu ir pārāk daudz leģendu, un režisorei bija jāmeklē atkal jauna - savas leģendas versija.
Viņa to atradusi mūsdienu dzīves realitātē, kas ar savu nepielūdzamo dinamiku cilvēkus ar trauslām un jūtīgām dvēselēm samaļ pat varbūt vēl skaudrāk nekā pirms 70 gadiem, kad Viljamss lugu rakstīja.
Blanšas tēls ir ļoti pateicīgs, lai ielūkotos šo cilvēku dvēselē un modinātu sevī izpratni un līdzpārdzīvojumu.
Ar Blanšas tēlu es skatītājiem gribētu pavēstīt par līdzcilvēku trauslumu, kam mēs bieži ejam garām un ko mēdzam pat nosodīt. Taču, manuprāt, mums to vajadzētu uztvert kā mācību, kas palīdz izprast piedošanas un līdzcietības jēgu,” saka Mičule.
Blanšas lomu atveidos Elita Kļaviņa. Aktrise atzīst, ka loma izrādījusies sarežģītāka, nekā viņa bija gaidījusi un bija jānoiet ilgs ceļš, lai viņa no visas sirds varētu Blanšai just līdzi un kļūt par viņas aizstāvi. Viena no atslēgām uz lomu bijusi Tenesija Viljamsa lugas valoda. „Viņš ir dzejnieks, un arī lugu viņš ir uzrakstījis gandrīz dzejas valodā. Cilvēki tā nerunā, kā runā Blanša. Tur ir kaut kāds īpašs ritms, kas līdzinās gandrīz vai dziedāšanai. Tādi knifi šajā lomā slēpjas,” stāsta Kļaviņa.
Elita Kļaviņa dalās pārdomās, ka lielākā Blanšas pievilcība slēpjas viņas spējā saglabāt ticību ideāliem un mīlestībai - pat tad, kad viņas dzīve ir gandrīz pilnībā sagruvusi. „Savā veidā viņa līdz pēdējam cer vēl atgriezties tajā jaunības tīrībā un skaidrībā, ko dod pirmā mīlestība. Viņa visu mūžu dzīvo ar šo tīro ideālu un grib pie tā atgriezties,” pārdomās dalās Kļaviņa.
Stenlija Kovaļska lomā redzēsim Andri Keišu. Viņa Stenlijs būs pilnasinīgs vīrietis, kurā brutalitāte sadzīvo ar maigumu un ļaunums ar labsirdību. Keišs lugu pirms tam nebija lasījis, taču tagad esot pilnībā Tenesija Viljamsa meistarības savaldzināts. „Es nebiju lasījis lugu, es tikai zināju, ka tajā ir viena tāda liktenīga sieviete. Kad es lugu izlasīju, sākumā man bija šoks, ka Blanša vienkārši ir kaut kāda dzērāja, kas posta māsas ģimeni. Bet, protams, ka Viljamss ir izcils dramaturgs, un tas ar laiku atklājās, cik satriecoši ir tas, ka tik sadzīviskā un vienkāršā sižetā ir tik vertikālas un tik dziļas lietas,” atzīst Keišs.
Viņa redzējumā „Ilgu tramvajs” vēsta par to, cik traģiskas sekas var būt tam, ja mēs, dzīvojot pat ļoti tuvu blakus, nespējam sajust otra cilvēka dvēseles vibrācijas.
Izrādē skan 1940. gadiem raksturīga mūzika džeza noskaņās, Blanšas māsas Stellas lomu atveido Sandra Kļaviņa vai Iveta Pole, Miča lomā - Ivars Krasts.
