Viņas galvenais mērķis - visiem labi zināmo mīlas stāstu izstāstīt dinamiski, mūsdienīgi un aizraujoši, īpaši akcentējot domu, ka pasaulē visvarenākais spēks arī šodien ir mīlestība.
Uz Nacionālās operas skatuves šis būs jau ceturtais „Romeo un Džuljetas” iestudējums. Galvenās lomas tajā vienmēr dejojuši paši labākie, viņu vidū arī tādas leģendas kā Anna Priede un Haralds Ritenbergs.
Ideja komponēt baletu „Romeo un Džuljeta” Sergejam Prokofjevam radās 1934. gadā. Sākotnēji viņš bija iecerējis mainīt visiem zināmā stāsta beigas un ļaut jaunajiem mīlētājiem laimīgi turpināt dzīvi. Taču staļinisko represiju atmosfēras nomākts, komponists tomēr nolēma atstāt tradicionālo - traģisko noslēgumu.
Tieši Prokofjeva mūzikas spēks bijis pirmais impulss, lai horvātu horeogrāfe Valentīna Turku ķertos klāt baletam „Romeo un Džuljeta”, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja pirms diviem gadiem Slovēnijas Nacionālajā teātrī. „Mana iedvesma un manas izrādes koncepcija izrietēja no iracionālā, radošā un vārdos grūti aprakstāmā spēka, kas piemīt Prokofjeva mūzikai. Ne mazāk svarīga bija arī ideja, kam es pati ļoti ticu - ka mīlestība ir visvarenākais spēks šajā pasaulē. Tā ir spēcīgāka par apstākļiem, nelaimēm, naidu un karu,” saka Turku.
Veidojot iestudējumu, Turku galvenais mērķis bijis panākt, lai stāsts uz skatuves ir ļoti īsts un tikpat īsti un reāli ir arī visi tajā iesaistītie personāži. „Tas bija izaicinājums baletam, kas parasti strādā ar skaistām, bet nedaudz it kā atsvešinātām formām. Šoreiz tas bija jāpārvar, un līdz kaulam „jāiegraužas” Prokofjeva mūzikā un Šekspīra stāstā. Jābūt jutekliskiem, kaislīgiem, drosmīgiem un ļoti reāliem cilvēkiem, nevis tikai fantāzijas tēliem,” uzsver horeogrāfe.
Lai izlauztos no distancēta baleta estētikas, Valentīna Turku savu darbu veidojusi ritmisku un dinamisku, vairākas ainas pat svītrojot no sava iestudējuma. To vidū ir Merkucio nāves aina, jo horeogrāfe uzskata, ka mūsdienīgā uzvedumā nevar mirt uz skatuves četras minūtes, tādējādi nobremzējot visu izrādes dinamismu. „Lai izceltu Džuljetas skaidrību un šķīstību, daudzi horeogrāfi viņai līdzās uz skatuves liek vēl vismaz astoņas Džuljetai līdzīgas būtnes. Man savukārt Džuljeta ir tikai viena, bet es viņas būtību izceļu, izrādē ieviešot viņas pretstatu - kurtizāni, kas ir izaicinoša, erotiska, seksīga. Kontrastā ar viņu Džuljetas tīrība un skaidrība izceļas ļoti spilgti,” norāda Turku.
Džuljetu atveidos jaunā, Šekspīra Džuljetas vecumam atbilstošā Evelīna Godunova. Viņa stāsta, ka satikšanos ar skatītājiem gaida ar lielu laimes sajūtu, mazliet uztraukuma un muskuļu sāpēm, jo horvātu horeogrāfe pieprasa milzīgu atdevi un viņas metodes ir atšķirīgas.
Plastika ir pavisam atšķirīga, viņa klasiku interpretē mūsdienīgi. Visas kustības ir stingrākas, stiprākas, ķermenim visu laiku ir jāstrādā. Galvenais, ko viņa prasa, lai mums dejojot kustētos katrs muskulis, lai viss mūsu ķermenī un galvā būtu kā viens vesels,” saka Godunova.
Viņa arī piebilst - stāstu par Džuljetu izjūtot kā stāstu par sevi pašu, ari viņa esot tikpat mīloša un gatava cīnīties par savu mērķi līdz galam. „Varbūt, ka tad, kad skatītājs atnāks un to visu redzēs, viņš atradīs spēku cīnīties arī par savu mīlestību. Varbūt kāds atradīs savu īsto sajūtu, lai varētu būt kopā ar savu otro pusīti, neskatoties ne uz ko. Ne uz naudu, drošību, egoismu, citu cilvēku viedokļiem. Galvenais taču ir mīlestība,” uzsver Godunova.
Scenogrāfija un kostīmi horeogrāfes Turku jaunajā iestudējumā būs veidoti renesanses estētikā, un tos veidojuši viesi no Slovēnijas - Marko Japels un Leo Kulašs. Pie diriģenta pults savukārt būs Mārtiņš Ozoliņš vai Jānis Liepiņš.
„Romeo un Džuljetas” pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā notiks piektdien, 24.oktobrī.
