“Mūsu bērni beidzot ir pelnījuši kvalitatīvu estrādi, piemērotu Latvijas bērnu kopkorim, ar kvalitatīvām evakuācijas izejām, ja tādas nepieciešamas. (..) Mēs varam gadu uz gada turpināt sarunas, kādi apstākļi ietekmē [svētku norisi], bet pats būtiskākais ir tas, ka infrastruktūra ir kriminālā stāvoklī,” pauda Ceplenieks.
Ceplenieks tāpat kā citi eksperti atzina, ka liela daļa atbildības par veiksmīgu svētku norisi jāuzņemas arī bērnu vecākiem un pedagogiem.
Savukārt, vērtējot bērnu slodzi mēģinājumu laikā, diriģents Ints Teterovskis sacīja, ka būtu gan jāpadomā par koristu izkustēšanās iespējām, taču samazināt mēģinājumu skaitu nebūtu vēlams.
“Tad vispār jāizliedz mācīties mūziku, jo neviens pianists vai vijolnieks, nespēlējot vismaz četras stundas dienā, nekļūst par zvaigzni; ir profesijas, kas prasa ziedošanos,” argumentēja Teterovskis.
Arī svētku dalībnieks no Saldus Renārs Bergs atzina, ka koristiem būtu nepieciešamas lielākas izkustēšanās iespējas, taču, viņaprāt, lielākas daļas bērnu ģībšanas iemesls bija emocionāla ķēdes reakcija, ko radīja stress un saspringtā gaisotne estrādē pēc pirmo bērnu saļimšanas.
Līdzīgās domās par bērnu ģīboņa iemeslu bija gan Latvijas Ārstu biedrības pārstāve un bērnu psihoterapeite Gunta Andžāne, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja vietniece Renāte Pupele.
Pupele klāstīja, ka šajā gadījumā mediķi par situācijas cēloni uzskata daudzu faktoru kopumu - gan to, ka bērni nebija pietiekami labi apģērbušies un atpūtušies, gan to, ka tie nebija laicīgi paēduši. Ar ēdināšanu saistītos pārmetumus gan eksperti sliecās izteikt bērnu vecākiem, ne organizatoriem, proti, bērni nav gribējuši ēst normālu ēdienu, iztiekot ar našķiem.
"Arī es kā tēvs pārdomāšu to, kā audzinu savus bērnus – cik viņi ir pastāvīgi un spējīgi lemt par savu stāvokli,” apgalvoja Ceplenieks.
Savukārt svētku izpilddirektore Agra Bērziņa vērtēja svētkus kā izdevušos – visi notikumi īstenojušies ar lielu pozitīvas enerģijas lādiņu. Organizatorisko jautājumu ziņā Bērziņa ir apmierināta ar paveikto darbu, taču atvainojās visiem tiem dalībniekiem un tām pašvaldībām, kuriem komunkācijas trūkuma dēļ neizdevās piedalīties svētku gājienā.
Uzņemoties politisko atbildību gan par notikušo ģenerālmēģinājuma laikā, gan pieņemto lēmumu par svētku gājiena atcelšanu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pauda, ka sestdienas vakara dēļ nevar teikt, ka XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētki ir izdevušies, taču viņa satikusi arī daudzus priecīgus un apmierinātus svētku dalībniekus. Ministre strikti norādīja, ka norobežojas no apgalvojuma, ka bērni ģenerālmēģinājuma laikā ģība no laimes.
“Tā bija ārkārtas situācija, un ir jādomā, kā to risināt.” sacīja Seile.
Seile uzsvēra, ka turpmāk, rīkojot svētkus, vispirms jāņem vērā bērnu veselība un drošība, un tad mākslinieciskā kvalitāte.
“Es aicinu visus ievērot līdzsvaru starp bērnu rakstura audzināšanu un veselo saprātu,” sacīja ministre.
Kā vēstīts, no 6. līdz 12.jūlijam Rīgā norisinājās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot 37 890 dalībnieku no visas pasaules.
Sestdienas, 11. jūlija, vakarā XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā medicīniskā palīdzība sniegta desmitiem bērnu, 17 nogādāti slimnīcā. Tas tiek skaidrots ar neierasto slodzi un nedēļas laikā sakrāto nogurumu.
Mēģinājums tika pārtraukts un pēc dažām stundām paziņots, ka svētdien plānotais svētku gājiens atcelts.
Savukārt agrā svētdienas rītā tika ziņots, ka svētku dalībniekiem netiks liegts doties gājienā pēc pašu iniciatīvas un visi iecerētie satiksmes ierobežojumi paliek spēkā. Šāda situācija daļai dalībnieku radīja neskaidrības un sūdzības par informācijas trūkumu.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" svētdienas vakarā vēstīja, ka pēc tā rīcībā esošās informācijas Seile apsverot iespēju demisionēt, tādējādi uzņemoties atbildību par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises problēmām.
Pirmdienas rītā Seile skaidroja, ka lēmumu par iespējamo aiziešanu no amata pieņems pēc sarunas ar premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”). Šī saruna gan nenotiks pirmdien, jo valdības vadītāja ir ārpus Latvijas.
Koalīcijas partneri neuzstās uz ministres Seiles demisiju un uzskata, ka viņai pašai būtu jāpieņem lēmums šajā jautājumā. Arī Valsts prezidents norādījis, ka Seilei nebūtu jādemisionē Dziesmu svētku gājiena dēļ.
