No psihiatriskās slimnīcas ir pazudis ievērojams psihiatrs, un viņa meklējumos iesaistās slimnīcas direktors, uz pārrunām aicinot psihiatra pacientu Maiklu, kurš ārstu redzējis pēdējais.
Sākumā it kā nenozīmīgā saruna izvēršas spriedzes pilnā psiholoģiskā spēlē, jo, kā izrādās, Maikls ir ļoti īpaša, jūtīga, dziļi gudra un arī viltīga personība.
Traumatiskas bērnības pieredzes dēļ Maikls sirgst ar divām mānijām – pašnāvības tieksmi un vainas apziņu, un kā tāds patvērums no dvēseles sāpēm viņam ir ziloņu pasaule, kurā viņš atrod vairāk cilvēcības nekā attiecībās ar cilvēkiem.
Debitējot kā režisors dramatiskajā teātrī, Andrejs Žagars izvēlējies stāstu par atbildības nozīmi cilvēka dzīvē.
„Līdzcilvēku, tuvu cilvēku atbildība, arī vecāku atbildība, radot dzīvību, un pēc tam esot neuzmanīgiem vai paviršiem pret bērnu. Kādā veidā tās bērnības traumas, kuras ir saņēmis konkrēti šis galvenais varonis Maikls, kā tās ļoti būtiski un dramatiski ietekmē viņa dzīvi," stāsta Andrejs Žagars.
Iepazīstot Maikla personību aizvien tuvāk, var nojaust, ka viņu jau kopš bērnības visvairāk ievainojušas nepiepildītās alkas pēc patiesas mīlestības. Viņa mātei pirmajā vietā bijusi karjera, bet tēvu viņš saticis tikai vienu reizi savā bērnībā, un tā pati bijusi traumatiska.
Maikla lomas tēlotājs Gints Grāvelis stāsta, ka darbs pie lomas ir sarežģīts, bet tādēļ arī ļoti interesants; lai savu varoni saprastu labāk, aktieris ticies arī ar psihiatriem, un, viņaprāt, izrādes atslēgas vārdi ir Maikla izteiktais aicinājums – mīlēt savus tuvākos ar visu savu būtību.
„Mīlam! Ir jāmīl vienkārši! Ir jāmīl tas svarīgākais, ko var tikt viegli un brīžiem neapzināti pazaudēt," uzsver Gints Grāvelis. "Varbūt izrādes tekstā tas skan kaut kā tā klišejiski – jāmīl, jāmīl… , bet īstenībā apsēžamies un padomājam – cik daudz foršām lietām mēs ikdienā skrienam garām un uztveram tās par pašsaprotamām. Te ļoti spilgti atklājas tāda liela mēroga nevērība. Mēdz teikt, laiks prasa savu, nav laika, nav laika.., Muļķības – laiks ir, tikai vajag to racionāli izmantot”.
Esmeralda Ermale atveido klīnikas darbinieci, kuru ar Maiklu saista īpaša saikne. Aktrises redzējumā luga interesanta gan ar savu psiholoģisko spriedzi, gan tās raisītajām pārdomām, kas sasaucas ar ikviena mūsu dzīvi.
„Par mātes mīlestību, par bērnu vietu viņu dzīvē, par bērnības perioda nozīmīgumu visai tālākai dzīvei, bet pati luga ir ļoti labs psiholoģiskais trilleris, kas visu laiku skatītāju maldina; žirgti un labi sarakstīts darbs, kas tur uzmanību un beigās vēl sagādā pārsteigumu,” stāsta Esmeralda Ermale.
