Igaunijas dienvidaustrumos esošā Vehandu upe gada siltākajos mēnešos ir iecienīts ūdenstūristu galamērķis, lai vairāku dienu garumā baudītu vasaru un dabu. Taču nu jau pierasts, ka aprīlī pusotrs tūkstotis laivotāju pārbauda savas spējas vienas dienas 100 kilometru sacensībās un upē spēkiem mērojas gan tūrisma, gan ekspedīciju, gan sporta laivas.
Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti gūs airēšana stāvus uz dēļa (SUP) un Andris Bisnieks ir vienīgais uzvarētājs Vehandu maratona 12 gadu vēsturē, jo pirms viņa līdz 2014.gadam neviens nebija uzdrošinājies startēt šajā 100 kilometru pārbaudījumā. Šogad startēja 22 stāvairētāji, no kuriem finišu sasniedza 16.
Andris Bisnieks upē pavadīja nepilnas 11 stundas (10:47:57), tuvāko sekotāju pārspējot teju par stundu (0:57:31). Finišu sasniedza vēl trīs Latvijas pārstāvji – Kristaps Salens (6.vieta), Aleksandrs Baloods (7.vieta) un Māris Freimanis (13.vieta).
Sieviešu konkurencē startēja sešas dāmas uz SUP dēļiem, no kurām divas sasniedza finišu. No piecām Latvijas pārstāvēm vislabāk veicās Jūlijai Mihailovai (16:37:45), kura īsi pirms pusnakts sasniedza finišu un ierindojās otrajā pozīcijā, uzvarētājai zaudējot nedaudz virs divām stundām.
Kamēr SUP dēļotāju aktivitātēm spožākie mirkļi vēl tikai paredzami tuvākajā nākotnē, Vehandu airēšanas maratonā vairāk nekā 800 laivās startēja sēdairētāji no 11 valstīm. 24 stundu kontrollaikā 610 laivas (70%) sasniedza finišu.
Par lielo konkurenci liecina septiņu valstu pārstāvniecība 20 ātrāko laivu vidū. No vairāk nekā 20 Latvijas laivām uz goda pjedestāla mūsējie tika saukti piecas reizes. Astoņas laivas no Latvijas iekļuva TOP 50.
Ilze Balode un Jānis Saulītis startēja divnieku smailītē un abu dzimumu laivu klasē lielāko distances daļu atradās trešājā pozīcijā, taču sacensību otrajā pusē izdevās apdzīt priekšā esošos tiešos konkurentus un noturēt vicelīderu statusu līdz finišam, upē pavadot 9,5 stundas (9:32:17), no uzvarētājiem atpaliekot 22 minūtes (mazāk par 4%),
taču trešā vieta tika apsteigta par nepilnām 7 minūtēm. Kopvērtējumā Balode un Saulītis ieņēma augsto 14.vietu, kas bija labākais rādītājs starp Latvijas dalībniekiem.
Abi airētāji vienā laivā iekāpa aizpērn, kad jau pirmajā reizē izdevās izcīnīt otro vietu, kurai pagājušajā gadā sekoja goda pjedestāla zemākais pakāpiens. Pirms tam Ilze Balode startēja vienvietīgā smailītē, kā arī uzvarēja sieviešu divvietīgo kanoe klasē.
Mazāk par 10 procentiem no savas klases uzvarētājiem atpalika vēl tikai Anete Pošiva-Bunkovska, kura vienvietīgo smailīšu konkurencē izcīnīja otro vietu (12:12:27), par septiņām minūtēm apsteidzot trešo vietu. Nav neviena cita Latvijas airētāja, izņemot Aneti, kas Vehandu maratonā finišu būtu sasniedzis deviņas reizes. Ceturtajā un septītajā vietā šoreiz finišējā Ieva Vītiņa (12:58:22) un Rūta Patmalniece (15:19:23).
Kanoe laivu klasē uz gada pjedestāla kāpa divu laivu pārstāvji no Latvijas - Mārtiņš Zviedris un Jānis Balodis izcīnīja otro vietu (10:17:52), savukārt Jurijs Seļezņovs un Jevgenijs Blažēvičs ierindojās trešajā vietā (10:26:17).
Vienvietīgo smailīšu klasē vislabāk veicās Linardam Volkam (10:01:59), kuram pietrūka divas minūtes, lai distanci veiktu ātrāk par 10 stundām, taču izdevās izcīnīt piekto vietu savā laivu klasē. Ātrāk par 11 stundām finišu sasniedz vēl četri Latvijas vīri – Edgars Purviņš 9.vietā (10:25:48), Oskars Galzons 11.vietā (10:40:51) un Ilmārs Ostrovskis 15.vietā (10:58:23), kurš upē bija pamanījies četrreiz apgāzties aukstajā ūdenī un tikpat reižu turpināt sacensības un neizstāties.
Divvietīgajās smailītēs startējošie Latvijas vīri Igaunijas upē bija lēnāki ne tikai par vienvietīgajām smailītēm, bet arī abu dzimumu veidotajiem divniekiem, kur otro ātrāko komandu "labadruka.lv" pārstāvēja jau pieminētie Ilze Balode un Jānis Saulītis, bet, salīdzinot ar pērno gadu, piektajām un septītajām vietām samainījās komandas "ultrataka.lv" "Mauciens".
Vienvietīgo kanoe klasē startēja tikai piecas laivas, tāpēc Gundaram Patmalniekam bija lielas cerības pacīnīties par uzvaru un nākamā gada bezmaksas dalību sacensībās. Pēc nepilnām 15 stundām (14:50:28) Patmalnieks atkārtoja pērnā gada sniegumu – otro vietu, no uzvarētāja šoreiz atpaliekot vairāk nekā trīs stundas. Tādējādi neizdevās atkārtot 2013.gadā iespēto, kad varēja baudīt uzvaras garšu savā laivu klasē.
Viena no Eiropā lielākā airēšanas maratona vēsture sākās 2006.gadā ar 23 laivām, no kurām 18 sasniedza finišu. Pirmajos trijos gados pasākums vēl bija gana lokāls un tie bija vienīgie, kad finišu pie Peipusa ezera pirmie sasniedza mājinieki igauņi. 2009.gadā kopvērtējuma uzvaras laurus vienīgo reizi plūca Latvijas airētāju divnieks – Mārcis Laidiņš un Ervīns Vēveris. No 2010.gada Vehandu upē dominē lietuviešu airētāji. Šogad viss varēja būt citādi, ja nepatraucētu zemais ūdenslīmenis, neredzamie akmeņi un izsistais caurums līderu laivā.
Pēc starta Viru ezerā līderpozīcijās izvirzījās igauņu kanoe divnieks un pusdistancē bija iekrājis vairāk nekā pusstundas pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem, taču laivas trieciens pret akmeni apturēja ceļu pretī lielākajam sacensību pārsteigumam un uzvaru absolūtajā vērtējumā astoto reizi pēc kārtas svinēja lietuvieši.
Otro un trešo vietu ar fotofiniša cienīgu izrādi draudzīgi sadalīja zviedru un igauņu airētāju divnieki.
Jāpiebilst, ka četru vīru starpā, kuri noairējuši visus 12 Vehandu airēšanas maratonus, ir arī Aivars Lūds (Aivar Luud), kurš ir viens no trim igauņiem, kuri Grieķijā noskrējuši leģendām apvīto 246 kilometru garo Spartatlonu.
Latvijā airēšanas maratonu sezona sāksies 5.maijā ar ultragaro “Gauja XXL”, kur piecu valstu dalībniekiem tiks piedāvāts mēroties spēkiem ar 420 kilometru garo Gauju.
