Triatlona īsā sezona bija notikumiem piesātināta un netrūka ne sacensību Latvijā, ne ārzemēs. Ja pašu mājās sportiskā cīņa vairāk notiek klasiskajās distancēs un dalot punktus sezonas kopvērtējumam, tad ārzemēs startējušie tērē savus līdzekļus dzelzsvīru pārbaudījumos. Tie pēdējie arī tikuši visaugstāk novērtēti Tautas sporta sezonas apskata lasītāju vidū. Visvairāk balsu saņēma Ilmārs Kelmers (36%), Jevgenijs Birins (29%) un Jānis Melbārdis (9%). Visi trīs pieveica dzelzsvīru distanci - viens piedalījās Norvēģijā notiekošajā ekstrēmajā triatlonā, otrs tika pie Latvijas Gada balvas sportā par cieņpilnu finišu Barselonā, trešais Austrijā parādīja Latvijas labāko sniegumu 2014.gadā.
Apskatot airēšanas sezonu, tika vaicāts par interesantākajiem sacensību nosaukumiem, no kuriem par trim interesantākajiem tika atzīts "Bārtas kartupelis" (36%), kam ar vienādu balsu skaitu sekoja "Salacas mauciens" (14%) un "Gauja XXL" (14%).
Riteņbraukšanas sezona ir nedaudz garāka par triatlona vasaru, taču sacensību skaits ir daudzkārt lielāks un brīžam vienā nedēļas nogalē to ir vairāk nekā brīvdienu. Tiesa, sacensību organizatori mēdz dalībniekus aicināt uz vietām, kur nedēļu pirms tam jau sacensības bijušas, tāpēc riteņbraukšanas cienītāji var iebilst un atkārtoti nebraukt uz to pašu starta vietu, vai arī tieši pretēji - uz labu trasi var aizbraukt vēlreiz. Aptaujā bez lieliem pārsteigumiem uzvarēja Smiltene (24%), jo tur sacensības tiek rīkotas gan šosejā, gan kalnu riteņbraukšanā. 2014.gadā Smiltenē noskaidroti uzvarētāji vairākos valsts čempionātos. Ar vienādu balsu skaitu sekoja Baldone (14%) un Cēsis (14%). Ja bez Cēsīm nav iedomājams gandrīz neviens riteņbraukšanas seriāls, tad Baldonē tika sarīkotas pat 24 stundu sacensības.
Skriešanas sezonas apskatā daudzus sagaidīja vilšanās, jo tas tika veltīts tikai asfaltam, bet stadiona skriešana tautas sporta pārstāvju vidū pagaidām nav guvusi lielu atsaucību. Aizvadītā skriešanas sezona bija gana raiba un lika padomāt, kura no Latvijas pārstāvēm varētu kvalificēties Rio olimpiskajam sieviešu maratonam. Aptaujas dalībnieki 2015.gadā visaugstāk vērtē Anitas Kažemākas (38%), Jeļenas Prokopčukas (26%) un Arianas Hilbornas (13%) izredzes. 2012.gadā Londonā skrēja Dace Lina no Bauskas un iespējams, ka 2016.gadā Brazīlijā Latviju pārstāvēs Prieļos augusi sportiste. Nevar izslēgt variantu, ka maratonu skries vairāk nekā viena dāma no Latvijas.
Ja sacensībās nepieciešams izmantot karti un kompasu, tad bez orientēšanās prasmēm neiztikt, ja vien neesi rogaininga komandas balsts un moža gara uzturētājs. Arī piedzīvojumu sacensības ir piedzīvojušas tādu attīstību, ka garlaicīgi nevar būt nevienam, jo komandai reizēm ir jādalās un kartē jāskatās visiem. Aptaujā noskaidrojās, ka vispopulārākā ir klasiskā orientēšanās (41%), kam seko rogainings (31%) un piedzīvojumu sacensības (23%).
2014.gads ultramaratonistiem un kalnu skrējējiem bija piesātināts ar daudziem iepriekš nebijušiem jaunumiem. Liela daļa izmantoja iespēju paši piedalīties, taču ne mazāk saistošs bija gatavošanās process un sekošana gaidāmajiem notikumiem. Visa gada garumā vislielāko ažiotāžu sacēla "Cēsis Eco Trail" (42%). Baltijas ceļš svinēja 25 gadu jubileju un 25 kilometru distanci piedāvāja "Āža kalna stirnu buks" (20%). Sīvā cīņā par trešo vietu Latvijas komandas dalība vēsturiskajā Spartatlonā (12%) pārspēja atjaunoto Skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera (11%). Abi ir sava veida kulta skrējieni, kurus vieno gan vēsturiskums, gan asfalts, gan starppilsētu devalvētie kilometri, gan zīmīgais finišs. Abos skrējēji pārbauda savu spēju robežu un atklāj, ka tādas varbūt nemaz neeksistē.
Bez šiem sporta veidiem ir vēl slēpošana un biatlons. Latvija ir starp tām ekskluzīvajām valstīm, kurās ir ziema, tāpēc jāizmanto iespējas piedalīties tautas slēpojumos, no kuriem daži jau aizvadīti, taču nopietnākie vēl tikai gaidāmi.
