Prestižajā Kanāriju salu 125 kilometru kalnu ultramaratonā latvieši starp 30 elites skrējējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Spānijai piederošajās Kanāriju salās ar 125 kilometru kalnu taku skrējienu aizsākās pasaules ultra garo skrējienu tūre (UTWT). 8000 augstummetru bagātajā skrējienā "Transgrancanaria" (TGC) lielisku sniegumu demonstrēja vairāki Latvijas sportisti. Romāns Evarts un Andris Ronimoiss ierindojās ātrāko 30 finišētāju vidū un piekrita intervijai ar sabiedrisko mediju lsm.lv.

Romāns Evarts finišu sasniedza 15 stundās 49 minūtēs un 35 sekundēs, izcīnot 22.vietu starp 905 dalībniekiem. Piedzīvojumu sacensību cienītājs pēc šī skrējiena kļuva par Latvijas taku skrējēju līderi "itra.run" veidotajā reitingā. Pēc finiša Romāns dalījās savās emocijās:

- Apsveicam ar rezultātu, vai realizēji savus mērķus, kā plānots?

Romāns: Paldies, plānos bija skriet zem 16 stundām, uz to gāju un to arī izdarīju. Nedaudz pārsteidza pirmā desmitnieka temps, jo iepriekšējo gadu rezultāti liecināja, ka 15-16 stundās ir tas, uz ko iet top sportisti. Šogad viss bija citādāk un pēc aprakstiem izskatījās, ka ātrākie paši finišā bija pārsteigti par pārkurināto tempu. Rezultātā trases rekords tika labots gandrīz par stundu, kas liekas fantastiski.

- Tu varētu sacensties ar top skrējējiem?

Romāns: Es nedaudz uzskrienu, patīk pastaigāt pa kalniem, bet prasīt pasaules top rezultātus no manis skriešanas sacensībās tagad noteikti nevar. Es pašlaik vairāk koncentrējos uz piedzīvojumu mačiem, un "Transgrancanaria" man bija kā lielisks treniņš gan kājām, gan pārtikas uzturvielu uzņemšanai, gan laika plānojumam kalnos.

- Bet Tev jau iepriekš bijuši daži atzīstami rezultāti kalnu skrējienos, kas liecina ka Tev ir potenciāls tieši šajā sporta veidā, vai ir doma turpmāk sevi attīstīt kā kalnu taku skrējējam?

Romāns: Man ļoti patīk šāda veida pasākumi un noteikti darīšu to vēl. Piemēram, šogād uz Jāņiem braukšu uz Itālijas dolomītiem skriet "Lavaredo Ultra Trail", bet, kā jau minēju, pašlaik piedzīvojumu sports aizņem lielāko daļu kalendāra, un laiks, ko pavadu treniņos, jāsadala starp velo, kajaku un kedām. Pēdējo trīs mēnešu laikā kedās gan pavadīts vairāk laika, varbūt tāpēc arī gāja vieglāk nekā daudziem citiem šajā skrējienā.

- Atgriežoties pie TGC, kādas emocijas bija trasē, vai bija grūti momenti?

Romāns: Esmu priecīgs, ka viss gāja pēc plāna, pat lūziens bija sasniegts plānotajā laikā, kaut varēju arī no tā izvairīties. Nedaudz piestrādāšu pie pārtikas plāna un cerams, ka nākošreiz tikšu cauri sveikā.

Pāris reizes apmaldījos neuzmanības un nepilnīga marķējuma dēļ, kas mani iedzina nelielā izmisumā un izsūca daļu no enerģijas.

Tomēr bija patīkami laiku pa laikam satikt savu atbalsta brigādi, kas deva papildu enerģiju un motivāciju, kā arī papļāpāt ar kādu līdzskrējēju, kaut arī tādu nebija daudz, jo gandrīz 80 procentus no trases pavadīju vienatnē.

Kopumā esmu apmierināts ar savu fizisko stāvokli un sniegumu, kas ir galvenais faktors. Finišs tika sasniegts bez milzīgas piepūles, kas man lika domāt, ka trasē nebiju atdevis visu, ko varēju. Bet, kā jau minēju, man nav lielo ultra skrējienu sacensību pieredzes, līdz ar to bija grūti spriest par ķermeņa iespējamo adaptāciju vai neadaptāciju lielākam tempam, tāpēc lielāko laiku turēju sevi komfortā zonā.

- Vai šīs bija garākais skrējiens Tavā sacensību mūžā?

Romāns: Jā, šīs bija garākais skrējiens, ja neskaita rogainingus, kur pavadīts ilgāks laiks un vairāk kilometru.

- Kādi ir sportiskās nākotnes plāni?

Romāns: Pašlaik koncentrējos uzsākt aktīvus treniņus piedzīvojumu sportā. Tuvākos plānos ir Āzijas tūre aprīlī. Tad sākšu nopietnāk trenēties startam Lavaredo. Jūlijā būs piedzīvojumu sacensību Eiropas čempionāts, kas pagaidām izskatās pēc galvenā starta šosezon.

Šovasar ar domubiedriem rīkosim pāris rogainingus un ir doma par taku maratonu, bet to rādīs laiks un iespējas. Ja kādu interesē sīkāka informācija, lai ieskatās mūsu "Facebook" lapā "kedas beigtas".

- Oktobra izskaņā ir paredzēts kalnu skriešanas pasaules čempionāts Portugālē. Vai varēsi palīdzēt Latvijas izlasei?

Romāns: Vai tas būs iespējams, būs atkarīgs, vai piedalīšos pasaules čempionatā piedzīvojumu sportā Austrālijā.

- Novēlu veiksmi!

Romāns: Paldies! Labprāt izmantoju iespēju pateikt paldies arī komandas biedram Andrim Ansabergam par lielisku atbalsu trasē, kā arī veselības un sporta guru Jānim Kaupem par atbalstu sagatavošanas posmā.

*

Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv aprunājās arī ar Andri Ronimoisu, kurš izcīnīja 27.vietu, 125 kilometru distancē pavadot 16 stundas 32 minūtes 21 sekundi. Ar savu lielisko rezultātu viņš kļuvis par otru galveno pretendentu dalībai pasaules čempionātā Latvijas izlases sastāvā.

- Cik stundās plānoji veikt distanci ar 8000 augstummetriem?

Andris: TGC šinī gadā ir manas nozīmīgākās sacensības un pagaidām vienīgais plānotais UTWT ("Ultra Trail World Tour") posms. Tieši tāpēc man bija ļoti svarīgi, lai tiktu uzrādīts augstvērtīgs rezultāts. Ņemot vērā ļoti īso sagatavošanās posmu, uz ļoti augstiem rezultātiem necerēju, bet 20 stundās iekļauties gribējās.  

- Kā vērtē savu sniegumu?

Andris: Jau pirms starta biju izlēmis, ka sākšu prātīgi, un to arī realizēju distancē. Pirmo kalnu bija gods veikt kopā ar pagājušā gada sieviešu uzvarētāju Nuria Picas, taču pirmajā noskrējienā viņa man pagāja garām kā stāvošam.

Biju pārsteigts, kādi ātrumi ir noskrējienā. Neviens neievēro maršrutu vai takas, tik skrien pa taisno lejā. Es iesēdos astē vienai citai sieviešu līderei un, pateicoties viņai, salīdzinoši ātri tiku lejā.

- 17 stundu laikā bija arī grūti brīži?

Andris: Trases vidusdaļā gāja visgrūtāk, tempu noturēju, bet pastāvīgi biju tuvu krīzei. Traucēja arī pastāvīgais nelabums, kas lika man pārskatīt pirms starta sastādīto ēšanas grafiku. Labi jutos tikai garajos kāpumos, tur mans ātrums bija ievērojami lielāks nekā tuvākajiem konkurentiem.

- Kad saprati, ka varēsi finišēt starp labākajiem TOP 30?

Andris: Nomocījis vidusdaļu, ap 90.kilometru sāku rēķināt potenciālo finiša laiku un izsecināju, ka pacenšoties varu iekļauties 17 stundās. Pieliku soli un pēkšņi atskārtu, ka vēl ir daudz spēka. Atlikušos 35 kilometrus lidoju jau citā ātrumā. Palīdzēja arī fakts, ka priekšā bija milzīgs bars ar 44 kilometru distances skrējējiem, kas bija jāapdzen. Un apdzīt man vienmēr ir paticis.

Tikai ap 100.kilometru pirmo reizi uzzināju, kurā pozīcijā es esmu, un sapratis, ka varu pakāpties vēl nedaudz, neatslābu līdz pat finišam. Rezultātā izdevās ne tikai palīst zem 17 stundām, bet arī izcīnīt vietu labāko trīsdesmitniekā. 

- Vai vari cīnīties ar elites skrējējiem?

Andris: Pēc šīm sacensībām nākotnē raugos jau ar krietni pozitīvāku skatu. Ir skaidrs, ka pamatīgi ir jāpiestrādā pie noskrējieniem un vispārējā ātruma, kā arī vēl stipri jāprogresē uztura jautājumos.

Pagaidām līdz līderiem vēl ir tālu, bet kā pozitīvu ievirzi var uztvert pēdējo distances trešdaļu, kuru veicu līdzīgā tempā kā daudzi TOP 10 skrējēji.

Tāpat arī pozitīvi ir tas, ka jau tagad kāpumos esmu spēcīgs, patiesībā kāpumos pat nosacīti atpūšos un atgūstu spēkus, kas nepieciešami, skrienot pa taisni un noskrējienos.

- Veiksmi turpmāk!

Jāpiebilst, ka labāko desmitniekā ierindojās divi lietuvieši - Ģediminas Grinjus (2.vieta) un Vaidas Žlabis (9.vieta). Grinjus no uzvarētāja Didriha Hermansena atpalika nieka trīs minūtes un finišu sasniedza 13 stundās 45 minūtēs un 8 minūtēs, iepriekšējo trases rekordu pārspējot teju par stundu.

Kontrollaika 30 stundās distanci veica tikai 518 skrējēji no 905 dalībniekiem. Latviju pārstāvēja arī Ivars Lukaševics (21h 28min 32s un 164.vieta), Jānis Miezers (22h 50min 40s 207.vieta), Emīls Gailis (24h 26min 44s 289.vieta) un Artis Līcītis (27h 10 min 27s 400.vieta).

Andris Ronimoiss starp Latvijas skrējējiem

Kā lsm.lv pastāstīja pieredzējušais Jānis Miezers, tad distance viņam patikusi ar startu plkst.23, vienīgi Latvijai ierastā zaļā krāsa parādījusies virs 1000 augstummetriem. Līdz tam bijis jāsamierinās ar dzeltenpelēcīgiem toņiem. Sacensību otrās dienas pusdienlaikā skrējiena dalībniekiem tikuši saules stari, kas atņēmuši enerģiju un straujāk organismā mazinājuši ūdens un sāļu krājumus. 

Pēc skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera Jānis turpinās gatavoties savam pirmajam ultratriatlonam. Savukārt Spānija bez Latvijas skrējējiem nepaliks arī šonedēļ, jo Barselonas klasiskais maratons tradicionāli ir iespēja pārbaudīt ziemā paveikto jau marta vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti