Ultratriatlonistiem bija jānopeld 7,6 kilometri, jānobrauc ar divriteni 360 kilometri un visbeidzot jānoskrien divi maratoni jeb 84,4 kilometri. Distances garums atbilst plašāk zināmā „Ironman” divkāršam apmēram.
Miezers bija vienīgais dalībnieks no Latvijas un sacensībām pieteicās gada sākumā pēc neveiksmīgās izlozes Monblāna kalnu ultramaratonā, kur startējis trīs reizes un plāno Alpu takās atgriezties nākamgad. Lietuvas ultratriatlons bija lieliska alternatīva, jo puisis no Iecavas meklēja sacensības tieši augusta nogalē.
Pieticīgais iecavnieks par mērķi izvirzīja finiša sasniegšanu 36 stundu kontrollaikā un veiksmes gadījumā distances veikšanu ātrāk par 30 stundām. Peldēšanas disciplīnu, kas notika 475 metru aplī, Miezers veica 3 stundās un 1 minūtē, 16 apļos piestājot tikai ceturtajā, astotajā un 12. aplī, lai no atbalsta komandas saņemtu sporta pārtiku un turpinātu peldējumu.
Pēc peldēšanas segmenta latvietis ierindojās 18.vietā un pusdienas laikā uzsāka 6,3 kilometru velobraucienu līdz 4,9 kilometru garajam, ne riteņbraukšanas aplim, kurš bija jāveic 72 reizes. "Satiksmei slēgtajā aplī bija pilnīgi svaigs, apgaismots un gluds asfalts ar nelieliem kāpumiem," lieliski sagatavoto trasi un organizatoru darbu slavē Latvijas sportists.
Jānis Miezers 360 kilometrus veica 12 stundās un 24 minūtēs ar vidējo ātrumu 29,3 km/h, uzrādot 9.labāko rezultātu starp 33 dalībniekiem. Bīstamākā vieta trasē bijis pagrieziens par 90 grādiem, kuru organizatori regulāri attīrījuši no smiltīm, lai nepieļautu sportistu kritienus. Brīžam braucienu apgrūtinājis brāzmains vējš, tad ātrums nokrities līdz 25 km/h, taču visas dienas garumā vidējais ātrums nav krities un ātrākie kilometri bijuši pēc nobrauktiem 220 kilometriem. Ar 40 km/h braukts pat pēdējā aplī ap pusnakti.
Jānis Miezers apstājies tikai vienreiz, lai pēc trasē pavadītām astoņām stundām izpildītu organizatoru prasību par lukturīšu uzlikšanu. Pārējā laikā latvietis nav apstājies, pat ne barošanas punktos, kur atbalsta komanda pasniegusi putru, buljonu, apelsīna šķēlīti vai sporta pārtiku.
Tiesa, atrodoties trasē, nav piemirsts uzmundrināt organizatorus un brīvprātīgos, gūstot viņu ievērību un vēlāk saņemot atpakaļ divtik lielu pozitīvisma devu.
Noslēdzot riteņbraukšanas posmu, latvietis bija pietuvojies labāko desmitniekam un pusvienos naktī uzsāka skriešanas segmentu – 84,4 kilometrus 1,69 kilometru garā aplī. Trīskārtējam Rīga-Valmiera finišētājam un pieredzējušajam kalnu ultramaratonu skrējējam divi maratoni naktī prasīja 8 stundas un 6 minūtes. 50 apļos latvietis uzrādīja otru labāko rezultātu, piekāpjoties tikai sacensību uzvarētājam Rolandam Šoireram (Roland Scheurer) no Šveices, kurš visu distanci veica 21 stundā 19 minūtēs un 47 sekundēs.
Miezers (23:38:07) finišēja 2 stundas 18 un 20 sekundes vēlāk, pasaules čempionātā izcīnot ceturto vietu vīriešu vērtējumā, par 6,5 minūtēm piekāpjoties ātrākai dāmai – Sirletai Villas (23:31:38), kura šajā distancē laboja līdzšinējo pasaules rekordu.
Lieliskais rezultāts pēc finiša ļāvis iepazīt dopinga kontroles nodošanas procesu, kuras laikā latvietis pārsteidzis organizatorus ar to, ka viņam nav individuāla trenera vai kluba pārstāvniecības. Ar prēmiju par vietu labāko sešiniekā varēts nosegt samaksāto dalības maksu. Nepilnas diennakts laikā zaudēti vien pāris kilogrami sportista svara.
Sacensību rīkotāji pasaules čempionāta dalībniekiem bija sarīkojuši svētkus ar dažādiem koncertiem, priekšnesumiem, uguņošanu un cita veida izklaidēm pusotras diennakts garumā, lsm.lv atzina Latvijas sportists. Kamēr ātrākie sportisti finišēja svētdienas rītā, lielākā daļa dalībnieku bija spiesti skriet dienas karstumā. Divu noslēdzošo triatlonistu dēļ pat nedaudz aizkavējās apbalvošanas ceremonija, vēl divi nefinišēja.
Pērn augusta izskaņā Lietuvas pilsētā Paņevēžā pēc 14 gadu pārtraukuma tika atjaunotas divkāršā „Ironman” sacensības, kurās 15 dalībnieku konkurencē otro vietu izcīnīja daugavpilietis Aivars Uzols (25:22:15). Šogad starptautiskā ultratriatlonu asociācija (IUTA) šīm sacensībām piešķīra pasaules čempionāta statusu, kas dubultoja sacensību dalībnieku skaitu, pārspējot iepriekšējā gada rezultātus. Sacensības iekļautas arī pasaules kausa kalendārā līdzās citām triatlona sacensībām, kuru garumi ir ekvivalenti diviem, trim, pieciem, 10 un pat 20 klasiskā „Ironman” garumiem.
20 un 10 dienu ultratriatlona sacensības šobrīd risinās Šveicē (14.augusts-2.septembris). Latvijas triatlonisti līdz šim veiksmīgi izmēģinājuši spēkus tikai divkāršā un trīskāršā ultratriatlonā. Miezers pievienojās daugavpiliešiem Aivaram Uzolam un leģendārajam Anatolijam Ļevšam, kurš pirms 15 gadiem bija pasaulē nepārspējams „Ironman” dubultajās un trīskāršajās distancēs.
Gan Ļevša, gan Miezers lsm.lv atzina, ka viņu pieveiktās ultratriatlona distances bijušas vieglākas, salīdzinot ar ultramaratonu skriešanu, kur slodze ir vienveidīgāka un nogurdinošāka.
„107 kilometru Rīga-Valmiera bija grūtāk. Varbūt tāpēc, ka vēsturisko ultramaratonu skrēju ar lielāku atdevi un mazāk taupījos,” spriež pasaulē ceturtais labākais ultratriatlonists Jānis Miezers, piebilstot, ka pusmaratonus skriet ir vēl grūtāk, jo tajos jāskrien vēl ātrāk un tie nav viņam piemēroti.
Arī Aivars Uzols pēc sava šī gada pilnā triatlona finiša atzina, ka pērn dubultā distance bijusi vieglāka. Tikmēr Miezers neslēpj, ka kalnu taku skrējieni ir viņa lielais aicinājums un viņš cer uz veiksmi loterijā un atgriešanos Monblāna UTMB distancē.
Miezers ir ģimenes cilvēks, tāpēc, gatavojoties startam pasaules čempionātā, nav trenējies pēc īpašas treniņprogrammas, tomēr lsm.lv atzina, ka triatlons paņēmis 1,5-2,5 reižu vairāk laika nekā treniņi pirms ierastajām skriešanas sacensībām. Divas trīs reizes nedēļā viņš apmeklēja baseinu, citus darba dienu rītus pavadīja skrienot, savukārt pēc darba Rīgā reizēm brauca mājās ar divriteni. Brīvdienās treniņi bijuši garāki. Pirms starta Paņevēžā sareizinājis pērn Igaunijā pieveiktā „Ironman” disciplīnas ar koeficientu 2,5, taču, izturības rūdīts, pārspēja savas labākās prognozes un finišu sasniedza ar smaidu sejā.
