Tērpušies Ziemeļlatgales tautas tērpos, etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas no Viļakas, Balvu un Rugāju novadiem izdziedāja reģionam raksturīgākās Jāņu svētku dziesmas. Skatē vērtēta to kolektīvu dziedāt un stāstīt prasme, kuri jau nākamgad piedalīsies festivālā, kas veltīts Latvijas simtgadei. Ziemeļlatgales folkloras pūrs saglabāts gan dažādu dzimtu pierakstos, gan nodots no mutes mutē.
Etnogrāfiskā ansambļa “Abrenīte” vadītāja Albīna Veina stāsta, ka grāmatas senču dziesmu dziedāšanā neizmanto.
Savukārt Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Maruta Ločmele stāsta: “Tās [ir] dziesmas, ko sievas ir dziedājušas ļoti daudzus gadus un ko ir ieguvušas no saviem vectēviem un vecmammām.”
Ziemeļlatgales skatē piedalījās 17 kolektīvi, vecākajam no tiem ir jau gandrīz 40 gadi.
Ansambļu sniegumu vērtēja folkloras, lietišķās mākslas, un etnomuzikoloģijas eksperti no viss Latvijas. Viņuprāt, ziemeļlatgaļi pārējiem dalībniekiem uzstādīja augstu latiņu.
Skates žūrijas pārstāve Māra Mellēna atzīmē: “Ziemeļlatgale noteikti Latvijas kultūrtelpā ir īpaša ar savu dziedāšanas tradīciju, ar savu daudzbalsību. Ar regulāru sadarbību ar etnomuzikologiem, ar diezgan bagātīgu pētījumu klāstu.”
Liela daļa Ziemeļlatgales folkloras kopu piedalījušās pilnīgi visos festivālos. “Iespaids ir palicis no 1988. gada, kad Dainis Stalts ienesa lielo Latvijas karogu doma laukumā,” atminas ansambļa “Abrenīte” vadītāja Albīna Veina. “Cilvēku pilns, ka ābolam nav kur nokrist.”
Gatavojoties nākamajam 11. festivālam folkloras kopu skates turpmāko trīs mēnešu garumā notiks visā Latvijā. Jau nākamnedēļ kopā pulcēsies Kuldīgas, Kazdangas un Saldus dziedātājus.
“Baltica” norisināsies nākamgad no 16. – 21. jūnijam, festivāla mērķis ir saglabāt folkloras vērtības visās Baltijas valstīs un rosināt par tām rūpēties arī jaunākās paaudzes.