Viena no savdabīgākajām Vidzemes muzikālajām tradīcijām – Ieviņa ermoņiku spēle vēl nesen šķita teju izzudusi. Tomēr, pateicoties dažu tautas mūzikas entuziastu ieguldījumam un biedrības “Skaņumāja” veikumam, savdabīgajam vietējo meistaru būvētajam instrumentam ir cerības atgūt nepelnīti zaudēto vietu mūsu mūzikas dzīvē.
Ieviņas ir akordeona paveids, ko savulaik izgatavojuši meistari Vidzemē un kas bijis neiztrūkstošs viesību un danču mūzikas instruments. Ieviņu izplatība Vidzemē pirms astoņdesmit gadiem tiek salīdzināta ar ģitāras izplatību mūsdienās - gandrīz vai katrā mājā bijis šāds instruments vai vismaz kāds, kurš kādreiz ir mēģinājis apgūt tā spēli. Tagad šie krāšņie, tepat Latvijā izgatavotie instrumenti atrodami istabaugšās vai muzejos kā liecība, ka šeit meistari izgatavojuši arī sarežģītākus instrumentus par stabulēm vai celmu bungām.
Savulaik ballītēs instrumenti nereti arī cieta, un jau 1874. gadā laikrakstā „Mājas Viesis” kāds Alūksnes pagastā dzīvojošs meistars Z. Palnbaums piedāvājis "sataisīt" ermoņikas. XIX gadsimta beigās daži meistari Vidzemē bija tā piešāvušies, ka paši sāka ne vien remontēt, bet izgatavot šos instrumentus. Viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem, kas to darījis, bija Augusts Ieviņš, tāpēc pakāpeniski visus šāda veida instrumentus sāka saukt par ieviņām. Ermoņiku izgatavošana bijusi tam laikam gana ienesīga - jauns instruments esot bijis apmēram vienas govs cenā.
„Praktiski visa Vidzemes teritorija līdz Otrajam pasaules karam diezgan veiksmīgi turējās pretī akordeonu invāzijai," norāda biedrības „Skaņumāja” pārstāvis Ilmārs Pumpurs.
"Ja mēs zinām, ka akordeons kaut kur 30.gados ļoti aktīvi ienāk Zemgalē un Kurzemē, tad vidzemnieki, pateicoties savām ieviņām, turas šiem procesiem pretī. Jo ieviņas gan kā solo instruments, gan kā ansambļa instruments būtībā ieņem to vietu, ko mūsdienās normāls akordeons. (..) [Šis saiets] ir tradīcijas atdzimšana. Tas notiek pēc nez cik ilgiem laikiem pirmo reizi, kad šis instruments tik lielā skaitā tiek spēlēts vienuviet. Ja mēs pēc 10 vai 20 gadiem leposimies ar savām ieviņu ermoņikām, tad varēsim atskatīties, ka šis bija tas pirmais pasākums, kur mēs to centāmies celt saulītē jau plašākā skanējumā," stāsta Pumpurs.
Sestdien, 16.jūlijā plkst. 17 svētkus ieskandinās koncerts Kārķu estrādē - Dabas koncertzālē, kur muzicēs Valdis Andersons un kapela "Ieviņas", kapela “Hāgenskalna muzikanti”, Oskara Patjanko kapela, Līga Tīsiņa un Ķekavas Ieviņu draugi, kā arī spēlmaņi Juris Golvers, Juris Dūmiņš, Varis Auziņš, Ilona Dzērve, Arnis Ābelīte un Rūta Lūse. Pēc koncerta līdz pusnaktij muzicēšanu retro noskaņās turpinās zaļumballe ar kapelu “Hāgenskalna muzikanti”.
Svētdien, 17.jūlijā no plkst. 11 interesenti aicināti uz Ērģemes pagasta Lejaskukriem, kur Valmieras muzeja speciālists Alberts Rokpelnis stāstīs par ieviņu ziedu laiku mūzikas repertuāru, Oskars Patjanko piedāvās iepazīties un pilnveidot ermoņikas spēles prasmes, kā arī būs iespēja spēlmaņiem un meistariem, kam ir pieredze ermoņiku labošanā, dalīties ar savām prasmēm un atklājumiem.
