Decembra sākumā īpaši tiks godināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Sestdien, 3. decembrī, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Rekovā notiks vairākiem tradicionālajā kultūrā svarīgiem notikumiem bagāts pasākums – Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētki “Dzīdat, meitas, kū gaidat!”.

Svētkos tiks izzināta Ziemeļlatgales tradicionālā dziedāšana, prezentēts jauns izdevums “Škilbanu sīvas”, svinēta Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa 35 gadu jubileja un arī pirmo reizi publiski atrādīts īpaši etnogrāfiskajam ansamblim veidots videoklips.

Latvijas tradicionālās kultūras norisēs īpaša noteikti būs izdevuma “Škilbanu sīvas” iznākšana. 144 lapaspušu biezā grāmatiņa un klāt pievienotais audio disks ar dziesmu ierakstiem būs unikāla liecība par Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli un tā dziedātājām, kā arī ar Ziemeļlatgalē, īpaši Šķilbēnos dziedāto dziesmu repertuāru. Tik plaši izdevumi, kas veltīti kādas noteiktas vietas tradicionālajai dziedāšanai un sevišķi konkrētam kolektīvam, Latvijā līdz šim ir retums. 2008. gadā iznāca etnomuzikoloģes Andas Beitānes sastādītā grāmata “Medņevas dziedātājas”, bet nu tam pievienosies arī “Škilbanu sīvas”.

Izdevumā apkopota informācija par Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa vēsturi 35 gadu garumā, 20 dziedātāju dzīvesstāsti, 26 dažādos laikos ierakstītu šķilbēniešu dziesmu audio ieraksti, nošu transkripcijas un dziesmu vārdi. Izdevuma veidotāja, Šķilbēnu pagastā augusī Edīte Husare, saka: “Izdavums ir kai pīmineklis tom lauku sīvom, kas paraleli sovom kasdīnas lauku dareišonom atrūn laika sasatikt, dzīduot i napagaisynuot sovas, škilbanskuos dzīsmes, tys ir pīmineklis sīvu dzeivem, kladēs pīraksteitom dzīsmem i dažaidajim bolsim. I gols golā – Škilbanu sīvas, jūs dzīsmes i byušona ir vusa muna apzynuotuo bierneiba i jauneiba i itei ir piļneigi atkluota atsazeišona jom mīlesteibā!”

Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas godināšanas svētkos kultūras centrā “Rekova” ar dziesmām satiksies ne vien Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis, bet arī Viļakas novada Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, Upītes etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopas “Upīte”, “Rekavas dzintars”, tāpat viesos būs folkloras kopa “Ceidari”, kura Šķilbēnu dziesmas dzied arī Rīgā. Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas īpašo stāstu atklās etnomuzikoloģe Anda Beitāne, bet savu versiju par šķilbēniešu dziedātajām dziesmām atrādīs arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas topošie un esošie etnomuzikologi. Uz 3. decembra svētkiem aicināts ikviens interesents, ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis nodibinājās 1981. gadā, kad Šķilbēnu sievas, iedvesmojoties no kaimiņu ciema Upītes dziedātājām, sanāca kopā, lai ar dziesmām kuplinātu dažādas sadzīves un svētku norises. Ansambļa sastāvā līdzās pirmajām ansambļa dziedātājām šobrīd tradīciju turpina arī jaunās dziedātājas. Spilgtākā dziesmu zinātāja, kuras teiktās dziesmas vēl arvien veido lielāko daļu ansambļa repertuāra, bija nu jau mūžībā aizgājusī Rozālija Slišāne (mīļi saukta Razulīte). 2016. gada vasarā ansambļa tagadējās dziedātājas tika iemūžinātas videoklipā, kura pirmizrāde notiks 3. decembrī.

Anda Beitāne, stāstot par Ziemeļlatgali un tās tradīcijām saka: “Latvijas ziemeļaustrumu mala blakus Krievijas robežai, kādreizējā Abrenes apriņķa teritorija, bijušā Balvu rajona daļa jeb, atbilstoši šodienas administratīvi teritoriālajam iedalījumam, Balvu novada Briežuciema pagasts, Baltinavas novads un Viļakas novada Šķilbēnu un Medņevas pagasti, kā arī Viļakas pilsēta – tā ir vieta, kur vēl arī mūsdienās iespējams sastapt nepastarpinātā veidā pārmantotu tradicionālās mūzikas repertuāru, kas turpina dzīvot, aizvien pielāgojoties jauniem apstākļiem.” Neviena cita Latvijas puse ārpus Rīgas vēl arvien nevar lepoties ar tik daudzskaitlīgu ar tradicionālo mūziku saistītu kolektīvu skaitu, kā tas ir Viļakas novadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti