Ventspils Amatu mājā top pavasara ainava ar sniegpulksteņiem, ko, svinot Amatniecības biedrības astoņdesmitgadi, veido paši amatnieki Ventspils tehnikuma pedagoga Aivara Varņecka vadībā. Topošie kuģu pavāri kārtām māca likt salami desas "sniegpulksteņus" tikko uzartā zemē, kas veidota no sarkanā kāposta lapām.
Amatniecības svētkos uzziedējis pavasara dārzs, bet Amatu mājā stāsta, ka nākamā gleznošana ar dārzeņiem notiks Muzeju naktī, iedvesmu smeļoties Veidenbauma dzejā.
Šobrīd Ventspils amatnieku biedrībā ir ap 360 biedru. Daļu no senajiem amatiem var redzēt Ventspils Amatu mājā, kur darbojas audējas un podnieki, daļa seno amatu joprojām sastopami Ventspils ielu nosaukumos: Kalēju iela, Maiznieku, Skroderu ielas.
Kādreiz gan amatnieki nevarēja būt latviešu zemnieki, tomēr visos laikos cienījams amats nodrošināja iztukšanu pat grūtākajos laikos.
Ventspils Amatu biedrība dibināta 1937.gadā, vēlāk reģistrējoties arī Latvijas Amatniecības kamerā. Frizieri, kurpnieki, šuvējas - šie amati bijuši visos laikos, tomēr daļa svarīgu prasmju jau zudušas: sintētiskie materiāli aizvieto zvejas tīklu pinējus un plastmasa – reiz tik ļoti pieprasītos mucu darinātājus.
"Ventspilī patreiz ļoti jumiķi ir uzplaukuši, santehniķi, atslēdznieki, jo cilvēki ir mainījuši nodarbošanos, kā arī pie meistariem mācījušies un prakse viņiem ir bijusi," teica biedrības vadītāja Dzintra Ozoliņa.
Amatnieku biedrības dokumenti joprojām labi noderot darba tirgū: prasmju apliecinājumu izsniedz Latvijas Amatniecības kamera uz vienu gadu, pēc tam tas jāpagarina. Kārtojot kvalifikācijas eksāmenu, var iegūt gan zeļļa, gan meistara nosaukumu.
