Pēcpusdiena

Latvijai kritums par piecām vietām globālajā konkurētspējas indeksā

Pēcpusdiena

Speciālisti negatīvi vērtē VID likumā paredzētas izmaiņas interneta vietņu bloķēšanai

LPF sašutusi par tās bijušā vadītāja mēģinājumiem traucēt jaunās valdes darbu

Ar dažādiem kavēkļiem Pone faktiski saglabā ietekmi Peldēšanas federācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) biedri pirms pāris nedēļām kopsapulcē atstādināja no amata savu prezidentu Kasparu Poni, kurš, nevēloties samierināties ar federācijas biedru gribas izpausmi, veicis vairākas darbības, kas formāli viņam joprojām ļauj saglabāt LPF vadītāja posteni. Kamēr LPF ārkārtas sapulces lēmums nebūs reģistrēts Uzņēmumu reģistrā (UR), Pone var uzskatīt sevi par peldēšanas federācijas vadītāju.

Par jauno LPF valdes priekšsēdētāju ievēlētais Aivars Platonovs ceturtdien Latvijas Radio uzsvēra, ka LPF biedru izpratnē Ponem vairs nav nekādas lomas federācijā. Taču Ponem izdevies panākt, ka kopsapulces protokols vēl nav reģistrēts UR, tādēļ viņam vēl arvien ir paraksta tiesības. Pretrunīgas informācijas dēļ UR lēmuma pieņemšanu par izmaiņu reģistrēšanu ir atlicis līdz 28.novembrim.

Pone UR iesniedzis LPF biedru reģistru, kas apliecina 60 biedru dalību organizācijā, taču, pēc LPF informācijas, statuss ar balstiesībām ir tikai 26 biedriem. Ja tiktu atzīts, ka LPF patiešām ir 60 balstiesīgu biedru, tas kvoruma trūkuma dēļ liegtu atzīt par likumīgu kopsapulci, kurā Pone zaudēja federācijas prezidenta amatu.

Platonovs sacīja, ka Pone safabricējis dokumentu un mākslīgi palielinājis LPF biedru skaitu, lai padarītu sapulci neleģitīmu. Pone arī iesniedzis prasību Kurzemes rajona tiesā, vēloties panākt atzinumu, ka LPF kopsapulce nebija tiesīga lemt par izmaiņām federācijas vadībā.

"Primārā interese ir padarīt sapulci neleģitīmu visas sabiedrības izpratnē," sacīja Platonovs.

Viņš uzsvēra, ka Pone piektdien varētu arī kandidēt uz vietu Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejā.

LPF mājaslapā gan ir informācija par 57 federācijas biedriem, tomēr Platonovs paskaidroja, viņu vidū ir arī asociētie biedri bez balsstiesībām.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs pauda pārliecību, ka kārtības labad varētu būt nepieciešams ministrijai pārņemt no Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) sporta veidu federāciju pārraudzību. Tas palīdzētu novērst neskaidrības ar federāciju biedru statusu, kā arī Severs uzskata, ka visiem federāciju biedriem vajadzētu būt ar pilntiesīgām balsstiesībām.

Pēc pašreizējās situācijas, Pone praktiski ir LPF vadītājs uz mūžu, kamēr izmaiņas nav reģistrētas UR, atzina Severs. Viņš uzsvēra, ka šādi skandāli, amatpersonai cieši turoties pie krēsla, kaitē gan peldēšanai, gan sporta nozarei kopumā. Severs pats bijis klāt LPF kopsapulcē, un viņam nebija šaubu par lēmuma pieņemšanas pamatotību. 

LSFP prezidents Einars Fogelis pastāstīja, ka, pēc pēdējo trīs gadu pārskatiem, LPF biedru skaits svārstījies no 24 līdz 27, un to apliecinājušas federācijas līdzšinējās amatpersonas. Fogelis cer, ka piektdien LOK Ģenerālajā asamblejā tiks rasti juridiski pamatoti argumenti Pones statusa izvērtēšanai, bet Peldēšanas federācijā lēmuma pieņemšana ir tikai tās biedru ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti