Februāra pirmās nedēļas nogalē Klots pasaules čempionātā Sanktmoricā izcīnīja zelta medaļu, un Valkā tagad viņš kļuvis atpazīstams. Klots ir gandarīts, ka viņu ar panākumu apsveica gan Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Par uzvaru čempionam mājās atgādina Šveicē pasniegtā šampānieša pudele, tomēr viņš cer, ka uzvaru valsts varētu novērtēt ar naudas balvu, kas palīdzētu labāk sagatavoties nākamajiem startiem.
Klotam pie mājas ir veca kūts, ko viņš grib iztīrīt, nobetonēt grīdu un ierīkot trenažieru zāli. Valkā trenažieru zāles ir otrajā stāvā, tādēļ parabobslejistam vienmēr jālūdz kādam palīdzība, lai tur nokļūtu. Jaunajai sezonai Klots sāks trenēties vasarā, un viņš cer, ka lielāks finansējums būs visai parabobsleja izlasei, lai tā varētu vasarā vairāk aizvadīt kopīgas treniņnometnes.
Konkurence ir arī Latvijas parabobsleja izlasē, tomēr braucēji viens no otra neslēpj, kā kura vieta trasē labāk izbraucama, ja kādam izdevies atrast īpašu knifu. Zem Latvijas karoga startē četri parabobsleja sportisti, un par nodrošinājumu Klots nesūdzas, tomēr cer, ka izdosies spert vēl soli uz priekšu.
Klots ir pārliecināts, ka parabobslejs tik nopietni nebūtu attīstījies bez latviešu ieguldījuma.
Kristaps Kotāns un Vita Kotāne ir vieni no galvenajiem parabobsleja virzītājiem starptautiskajā apritē, un viņu pārziņā ir arī Latvijas paraatlētu gatavošanās. Ar padomu palīdz arī bijušais pilots Edgars Maskalāns, kura pārziņā vairāk ir parabobsleja tehnikas sagatavošana. Padomu vajadzības gadījumā neliedz arī Latvijas bobsleja izlasē.
Parabobslejā pilots kamanās brauc viens pats, gan stūrējot, gan pēc finiša bremzējot. Parabobslejā nav starta ieskrējiena, tomēr braucējam jābūt labā formā, lai turētos pretim pārslodzēm trasē. Klots pirmo reizi nobrauca Īglsas trasē Austrijā, un galvenais uzdevums toreiz bija tikt līdz lejai. Vēlāk viņš jau varēja sākt analizēt, kas jādara, lai rezultāti uzlabotos.
Arturs sportisks bija jau skolas gados, bet dzīvi krasi izmainīja kāda februāra nakts, kad pamestajā Valkas Tēraudskolā, vienaudžiem naktī spēlējot paslēpes, viņš nokrita vienu stāvu zemāk un salauza mugurkaulu. Ja līdz nelaimei Arturs daudz brauca ar riteni un slēpoja, pēc nonākšanas ratiņkrēslā viņš uzklausīja piedāvājumu uzspēlēt ratiņbasketbolu un vēlāk arī sekoja aicinājums izmēģināt spēkus bobsleja trasē. Vajadzēja iet uz priekšu arī pēc nonākšanas ratiņkrēslā, viņš saka.
Pasaules čempions apzinās, ka aizstāvēt izcīnīto titulu būs vēl grūtāk, nekā to izcīnīt, taču Arturs ir gatavs jauniem izaicinājumiem. Izcīnījis augstāko sasniegumu karjerā, pasaules čempions domā par ziemas paralimpiskajām spēlēm, kas norisināsies 2022.gadā Pekinā un kur pirmo reizi varētu tikt iekļauts arī parabobslejs.
"Es te varētu līdz mājai sataisīt taciņu, nobruģēt. Tad te visu, visu iztīrīt un sataisīt mazu trenažieru zālīti. Es te varētu cilāt hanteles un kaut kādus trenažierus nopirkt. Trenēties olimpiskajām spēlēm,” par savu ieceri uzlabot treniņu apstākļus saka parabobslejists.
