Latvijas olimpieši Rio paveica reāli iespējamo atbilstoši piešķirtajam finansējumam un reālajām iespējām, sacīja Tikmers. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas sportistiem bija jākonkurē ar pasaulē labākajiem atlētiem, kam ir garantēts teicams nodrošinājums, turklāt neveiksmes cieta daudzas superzvaigznes.
Kā piemēru Tikmers nosauca Nīderlandes peldēšanas programmu, kas, gatavojoties Rio, varēja rēķināties ar 60 miljoniem eiro, taču lielus panākumus tāpat neguva.
Labāko rezultātu Latvijas olimpiskajā komandā sasniedza 4.vietu ieguvusī svarcēlāja Rebeka Koha un vieglatlētikas daudzcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš bija piektais. Augstākās vietas ieguvušie Latvijas atlēti izpelnījās arī Tikmera atzinību.
Delegācijas starts vērtējams kā apmierinošs, bet atsevišķu sportistu sniegums - kā labs, pauda Tikmers, atturoties no kādu sportistu kritizēšanas.
LOK vadība uzskata, ka, gatavojoties nākamajām olimpiskajām spēlēm, nepieciešams izvirzīt skaidrus mērķus gan pēc sportistiem sasniedzamā rezultāta, gan kvalificējušos atlētu skaita. Arī sporta federāciju vadības dalība olimpiskajās spēlēs tika atzīta par lietderīgu un sporta interesēm atbilstošu, taču tam rosināja ieviest jaunu kārtību, piemēram, veicinot amatpersonu izvietošanu ārpus olimpiskā ciemata.
Savukārt aizsardzības ministrs un bijušais vairāku olimpisko spēļu dalībnieks Raimonds Bergmanis mudināja, pirmkārt, katram sākt ar attieksmes izvērtēšanu, kā arī izlemt, kas Latvijas sportā ir prioritāte. Ja prioritāte ir olimpiskās medaļas, vajagot rēķināties, ka, pēc "Oksfordas profesora aprēķiniem", tā katra izmaksā 3,4 miljonu mārciņu.
Latviju Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 33 sportisti 13 sporta veidos un disciplīnās - brīvajā cīņā, džudo, burāšanā, modernajā pieccīņā, peldēšanā, BMX un šosejas riteņbraukšanā, smaiļošanā un kanoe, svarcelšanā, šaušanā, tenisā, vieglatlētikā un pludmales volejbolā. Olimpiskās spēles Riodežaneiro risinājās no 5. līdz 21. augustam.
