Ugālē top klavieru pansionāts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Jau septiņus gadus Ugāles bijušās slimnīcas un veco ļaužu pansionāta ēka stāvējusi tukša. Tagad šai ēkai atrasts jauns pielietojums. Plašā divstāvu ēka pamazām pārtop par klavieru pansionātu - vietu, kur tiek uzglabāti bezsaimnieku mūzikas instrumenti. Ieceres autors ir Ugāles luterāņu draudzes mācītājs, ērģeļbūves un klavieru restaurācijas un skaņošanas darbnīcas meistars Jānis Kalniņš. Kad telpas būs pilnībā sakoptas, te mājvieta būs daudziem vērtīgiem pianīniem, klavierēm, flīģeļiem.

Pazīstamais Ugāles ērģeļbūvnieks Jānis Kalniņš jau gadiem ilgi nodarbojas arī ar klavieru restaurāciju. Viņa plašajā darbnīcā laika gaitā  krājās arvien vairāk senu instrumentu, to vidū arī ļoti vērtīgi  un unikāli eksemplāri.

"Man draugi atsūtīja interneta saiti, ka Maskavā viens tāds pats dulls klaviermeistars izveidojis tieši  tādu vietu] ar tādu nosaukumu - "klavieru pansionāts". Un tad es domāju, ka tas ir tas, kas ir vajadzīgs arī mums," stāsta Jānis Kalniņš. "Ideja ir tieši tāda pati: bezsaimnieka instrumenti, kuri īstenībā ir ļoti vērtīgi, bet kuru restaurācijai cilvēkiem nav naudas, nav intereses, nav vietas. Tāpēc es vienmēr saku lielu paldies cilvēkiem, kuri apjēdz, ka vecu instrumentu mest krāsnī nav sevišķi prātīgi."

Ideja tiek īstenota kopā ar biedrību "Ugāles attīstība". Ventspils novada dome piekritusi nodot biedrības rīcībā bijušās slimnīcas ēku. Biedrības sabiedriskā labuma organizācijas statuss dod tiesības to atbrīvot no nomas maksas, vienīgā rūpe ir komunālo maksājumu segšana. Vienīgais maksājums būs maksa par elektrību. Apkuri nevajag, tā pat nav vēlama, uzsver Kalniņš.

"Galvenais ir ventilācija. Tie instrumenti nāk no šķūņiem, no nezin kurienes, tāpēc labāk ir, lai tie nežūst. Ja nāks kādam instrumentam restaurācija, tad skatīsimies. Ļoti lēnām un uzmanīgi tas viss jādara," turpina meistars.

Šobrīd "klavieru pansionātā" izvietoti ap 50 dažādu instrumentu, starp tiem ir arī unikāli un vērtīgi 19. gadsimta eksemplāri. Vēl vairāki atrodas darbnīcā Mācītājmuižā. Instrumenti atceļojuši uz Ugāli dažādos ceļos - piedāvā cilvēki, kuri vēlas atbrīvoties no instrumentiem, vai arī pats meistars atrod tos sludinājumos tīmeklī. Īpašu vērību pievērš tieši Latvijā izgatavotiem instrumentiem.

"Šos Latvijā būvētos instrumentus ļoti rūpīgi cenšamies vākt. Tie tiek vai nu restaurēti, vai vienkārši saglabāti. Tas pats attiecas uz Baltijas lielāko klavieru fabriku - Jozefa Tresela fabriku. Man ir tāda utopiska ideja savākt visus Tresela modeļus. Taču es nezinu, vai tas maz ir iespējams, jo viņš bijis tik daudzpusīgs klavieru būvētājs! Neviens cits jau nerūpēsies par Latvijā būvētajiem instrumentiem, kā vien mēs paši," stāsta Kalniņš.

Par īpaši vērtīgu eksemplāru Kalniņš atzīst slavenā Jozefa Tresela izgatavoto pianīnu, kas radīts speciāli 1901. gadā Rīgā notikušajai lielo sasniegumu izstādei.

"Lūk, Rīgas instruments. ''Tresels''. Diezgan bēdīgā stāvoklī... Neesmu redzējis nevienu sliktu Tresela instrumentu. Tie visi skan dievīgi," norāda klaviermeistars. "Ja grib spēlēt, tad vajadzīgs, kā teikt, kapitālais remonts."

Taču tas ir tikai viens no piemēriem. Jānis Kalniņš rāda Vīnes flīģeli, kas 1873.gadā pasaules izstādē ieguvis zelta medaļu. Restaurācijas izmaksas šim instrumentam varētu būt 8000 līdz 10 000 eiro.

"''Bekšteins''. Numurs 4651. Bekšteina fabrika ir dibināta 1853. gadā, tātad šis instruments izgatavots apmēram 1860. gadā," turpina izrādīt instrumentus Jānis Kalniņš. ''"Jakob Beker''. Sanktpēterburga. Instruments, kuru Pēteris Čaikovskis vērtēja visaugstāk."

Kalniņš uzsver, ka "klavieru pansionāts" nebūs kā muzejs, bet gan kā dzīva, organiska vieta.

"Man šo vietu gribētos redzēt kā vietu dzīvai kolekcijai, ar iespēju atnākt un nolikt instrumentu. Bet lielākā daļa no šiem instrumentiem ir cienīgi iegūt savu otro dzīvi, savu otro elpu," saka meistars.

Pēc Kalniņa vārdiem, Latvijā profesionāli klavieru restauratori nav pat uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

"Patiesību sakot, klavieru tehniķis un klavieru skaņotājs šobrīd ir izmirstoša profesija. Lielākā daļa Latvijas meistaru ir krietni pāri par 50 gadiem. Mūzikas instrumentu meistaram ir jābūt meistaram divās jomās: viņam ir jābūt mūziķim un amatniekam. Absolūtā dzirde nav primārais. Primārais ir rokas," skaidro Kalniņš.

Darbs pie viena instrumenta restaurācijas var būt pat pusotrs līdz divi gadi. Viss atkarīgs no tā stāvokļa. Restaurācija notiek ar maksimāli pietuvinātām metodēm, ar kādām savulaik pats instruments tika būvēts.

"Viss tiek pa vecai modei finierēts. Ar karstu līmīti, pierīvēšanu, pieslapināšanu. Reāli instruments tiek uzbūvēts no jauna, taču ar metodēm un materiāliem tieši tāpat, kā to darīja pirms 100 gadiem," stāsta Kalniņš. "Protams, tā nebūs tā restaurācija, ko muzejā uzskata par restaurāciju. Tā būs lielā mērā arī pārbūve, jo, lai kaut kas funkcionētu, tam ir jānes slodze. Tā ir tāda sarežģīta lieta."

"Klavieru pansionāts" publiskai apskatei būs pieejams pavasarī. Kalniņš cer, ka šis kļūs par Ugāles viesiem interesantu objektu līdzās aptiekas muzejam, Ugāles baznīcai un Rubeņa bataljona muzejam. Finansējumu objekta pastāvēšanai plānots piesaistīt ar projektu palīdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti