«Splendid Palace» uz lielā ekrāna rādīs Hermaņa «Parsifāla» iestudējuma ierakstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Alvja Hermaņa režisētās Riharda Vāgnera operas ”Parsifāls” pirmizrāde Vīnes Valsts operā notikusi 30. martā un izsaukusi skaļu rezonansi gan no publikas, gan mūzikas kritiķu puses. 19. aprīlī kinoteātrī “Splendid Palace” būs iespēja redzēt Hermaņa jaunāko režijas darbu uz lielā ekrāna vienīgajā seansā plkst. 19.

Riharda Vāgnera “Parsifāls” ir režisora Alvja Hermaņa debija Vīnes Valsts operā. Tas ir Vāgnera pēdējais meistardarbs, kas tapis neilgi pirms viņa aiziešanas no dzīves. Opera žanriski tiek apzīmēta kā svinīga skatuviska mistērija, kas visos laikos ir bijis liels režisorisks izaicinājums. Hermaņa interpretācijā operas darbība no viduslaiku Spānijas pārcelta uz XIX un XX gadsimta miju Vīnē. Vāgnera operas reliģiskais vēstījums ir ieguvis jaunus kultūras konteksta akcentus. Hermaņa iestudējumā ir atsauces uz Gustavu Māleru, Egonu Šīli, Pēteri Altenbergu un Zigmundu Freidu.

Mūzikas kritiķis Jegors Jerohomovičs, kurš skatījās operu pirmizrādē, teica: “Alvja Hermaņa “Parsifāls” ir asi konceptuāls iestudējums, kas būtībā ļoti atbilst operas libretam. Hermanis ne tikai nosaka sabiedrības veselības diagnozi, bet cenšas rādīt arī ārstēšanas iespējas. Vāgnera mūzika ir kā viena no medicīnas metodēm.  Kaut vēstījums ir traģisks, izrādei piemīt vieglums un humors. Iestudējums ir ļoti grezns: jūgendstils, zelts un medicīniski dievišķa gaisma. Režisora koncepcijai var piekrist vai nepiekrist, bet muzikālā kvalitāte ir izcila. Pasaules mūzikas kritiķu uzmanība “Parsifālā” jo īpaši tiek pievērsta Kundri lomas atveidotājai, jo zviedrietei Nīnai Stemmei, kura pašlaik tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem dramatiskajiem soprāniem pasaulē, tā ir debija šajā lomā.”

Alvis Hermanis pats ir arī iestudējuma scenogrāfs un uz Vīnes operas skatuves uzbūvēts templis, kurā saskatāmas austriešu arhitekta Oto Vāgnera projektētā arhitektūras kompleksa aprises – Vīnes vēsturiskā psihiatriskā slimnīca. Izrādes veidošanā piedalījušies arī Hermaņa radošās komandas pastāvīgie kolēģi: videomāksliniece Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis, kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne.

Iestudējuma diriģents ir Krievijā dzimušais maestro Semjons Bičkovs, kurš 1975.gadā emigrējis uz Rietumiem un no 80.gadiem strādā ar Eiropas un ASV orķestriem. Taču “Parsifāls” ir pirmā Vāgnera opera, ko viņš izvēlējies iekļaut savā repertuārā un kuru pēdējos gados diriģējis Madridē. Kā diriģents atzinies intervijā avīzei “Diena”, viņš operas “Parsifāls” spēku var salīdzināt ar slaveno Vāgnera darbu “Tristans un Izolde”. Citējot diriģentu Semjonu Bičkovu: ““Parsifāls” atklāj Visumu visā tā nozīmīgumā un sarežģītībā – kaut ko līdzīgu pirms Vāgnera spējis paveikt tikai Bahs Augstajā mesā”.

Titullomu operā atveido britu tenors Kristofers Ventris, viņam līdzās iespaidīgi vokālie spēki: kanādiešu baritons Džeralds Finlijs, zviedru dramatiskais soprāns Nīna Stemme, korejietis Kvanšuls Jouns.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti