Līdz šim Latvijā rīkoti divi libretu konkursi, Latvijas Radio 1 raidījumam "Pēcpusdiena" stāsta LNOB valdes locekle Daina Markova. Pirmo operas libretu konkursu 1903. gadā izsludināja Rīgas Latviešu biedrība un tā rezultātā vēlāk tika radītas pirmās latviešu operas – Alfrēda Kalniņa “Baņuta” ar Artūra Krūmiņa libretu un Jāņa Mediņa “Uguns un nakts”, kuras pamatā ir Raiņa luga. Otro operas libretu konkursu 1939. gadā izziņoja Latvijas rakstu un mākslas kamera, taču Latvijas valsts tika okupēta, un tas palika bez rezultāta.
Turpmāko gadu laikā nav bijis vairāk neviena latviešu operas libretu konkursa, tādēļ LNOB rīko šo konkursu ar cerību, ka nākotnē Latvijā tiks radītas vismaz trīs jaunas dažāda žanra operas. Tā kā opera sākas no libreta, Latvijas Nacionālā opera vēlas dot nebijušu iespēju Latvijas literātiem, dzejniekiem un dramaturgiem.
Skaidrojot atšķirību no konkursa, kura rezultātā tapa opera "Valentīna" un "Iemūrētie", Markova norāda, ka izsludinātais konkurss ir pilna apjoma libretiem.
"Opera sākas ar libretu, un mēs gaidām pilna apjoma libretus," uzsver LNOB valdes locekle. Markova noliedz baumas, ka konkurss tiek rīkots jau topošiem darbiem.
Konkurss tiek rīkots trīs kategorijās – pilna apjoma opera LNO Lielās zāles skatuvei (uzvarētāja balva 10 000 eiro), kameropera LNO Jaunās zāles skatuvei (uzvarētāja balva 6000 eiro) un pilna apjoma opera bērnu auditorijai LNO Lielās zāles skatuvei (uzvarētāja balva 8000 eiro). Konkursā iesniedzamajiem darbiem katrā kategorijā jāietver īss satura izklāsts, tēlu sistēma un apraksts, kā arī pilns libreta teksts (lirika) pabeigtā secībā.
"Neraugoties uz to, ka opera šobrīd ir izdarījusi ļoti labu darbu, izplatot plašākā sabiedrībā domu, ka mums ir vajadzīgas jaunas latviešu oriģināloperas, man liekas tomēr mazliet dīvaini, ka tiek uzrunāts libretists, it kā ar libretistu patiešām viss sāktos tā - vienpersoniski, un teicams librets garantētu brīnišķīgas operas rašanos," raidījumam "Pēcpusdiena" norāda Orests Silabriedis, piebilstot, ka noteikti ir dažādi viedokļi, taču viņš pats ir piesardzīgs pret tādu uzstādījumu.
Kā ideālo variantu Silabriedis min komandas kopdarbu, taču arī operas "Valentīna" un "Iemūrētie" gadījumā komponista un libretista sadarbība ir dažādi vērtējama. Labs dzejnieks nenozīmē labu libretistu, piebilst Silabriedis, saskatot daudz dažādu problēmu šādā konkursā.
Tāpat Silabriedis, pirmkārt, aicina autorus būt paškritiskiem pret savām dramaturgu spējām, otrkārt, muzikologs aicina drosmīgi iziet "dienas gaismā" tos, kas klusībā par to sapņojuši.
"Domāju, ka labākie libreti nāks ne no dzejniekiem, bet varbūt no kāda vēsturnieka, varbūt no kāda pilnīgi negaidīta cilvēka. Man šķiet, ka ir jāsagaida kaut kas ļoti pārsteidzošs," uzskata Silabriedis.
Darbu iesniegšanas termiņš LNOB libretu konkursā ir 2018. gada 31. marts. Darbs pirms konkursa rezultātu paziņošanas nedrīkst būt publicēts ne daļēji, ne pilnā apjomā. Komponistam ir tiesības darbā veikt pārveidojumus. Konkursam iesniegtos darbus vērtēs kompetenta žūrijas komisija, kuras sastāvu ar rīkojumu noteiks Operas valde. Komisijai ir tiesības balvu fondu sadalīt vairākiem dalībniekiem, kā arī nepiešķirt balvu nevienam no iesniegtajiem darbiem. Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2018.gada 30.septembrim, publicējot uzvarētāju sarakstu Operas mājaslapā.
Ar pilnu konkursa nolikumu var iepazīties šeit.