Kaņepes kultūras centrā uz skatuves valda vadu, skaņu un trokšņu jūklis, jo notiek Jāņa Šipkēvica un Gata Zaķa eksperimentālās skaņu laboratorijas "Dora" mēģinājums jaunākā albuma “Divas puses” koncertam. Šo vinila plati rotā melnbalta fotogrāfija ar sērfotājiem, ko Jānis Šipkēvics uzņēmis septiņpadsmit gadu vecumā, aizraujoties ar fotografēšanu un atrodoties baroka nometnē Austrijā
"Tā ir viena no manām pirmajām melnbaltajām filmiņām, kuras fotografēju, un tas ir skats cauri tālskatim, kurā iemet kapeiciņu un skaties," stāsta mūziķis Jānis Šipkēvics.
Abu mūziķu savienībai vārds "Dora" nav izvēlēts nejauši – tā sauca Raiņa un Aspazijas māsas, un to var izrunāt divējādi - 'duora' vai ar plato 'ō'. Aizsākums šim muzikālajam projektam saistīts ar Jaunā Rīgas teātra izrādi “Aspazija. Personīgi” Māra Ķimeles režijā, kurai mūziku sacerēja Jānis Šipkēvics. Projekta "Dora" līdzšinējos eksperimentus veido mijiedarbe ar citām mākslas formām – teātri, vizuālo mākslu, video. Arī šoreiz viņi improvizē, eksperimentē un pat riskē, vēloties būt anarhisti.
"Mūzikai būtu jāatstāj emocionāls iespaids, tur ir dažādi punkti, viens no punktiem – man pašam būtu interesanti doties emocionālā ceļojumā arī klausoties – tas ir viens no svarīgākajiem punktiem – spēlēt arī sev kā skatītājam, tad es varu teikt, ka esmu vispatiesākais," skaidro mūziķis Gatis Zaķis.
"Tas ir domāts, lai būtu kopīgs pārdzīvojums ar auditoriju, tie nav kaut kādi mūsu intīmi pārdzīvojumi, tie kļūst intīmi, kad kāds vēl piedalās tajā," papildina Šipkēvics. "Tāpēc ierakstā tā ir viena enerģija, bet koncertā pavisam cita."
"Ja pieņem, ka viena no šķautnēm, dzīves jēgas tai drausmīgajā murčkulī, sauksim to tā, ir būt laimīgam, tad kaut kādā ziņā es varu apgalvot, ka caur šo es mēģinu būt laimīgs un arī mēģinu padarīt kādu klausītāju laimīgāku bišķiņ, jo laimīgs cilvēks ir tas, kurš jūt, un ja viņš klausās un jūt, tad tas jau ir labs līmenis," saka Zaķis.
"Man šķiet, ka dzīves jēga ir meklēt jēgu, un tas ir tas, ko mēs cenšamies darīt mūzikā, vienalga, kādā formā vai izpausmē – dzīves jēga ir arī konkretizēt šo jēgu no tādas abstraktas filosofijas uz vienu dienu, vienu konkrētu mirkli, un, ja mums šajā brīdī šķiet, ka tam ir jēga, tad daudz laimes Jaunajā gadā!" novēl Šipkēvics.
