Koncerta programmā skanēs gan Johana Sebastiana Baha Trešā no kopā četrām komponista savulaik radītajām orķestra svītām, Koncerts divām vijolēm un Trešais Brandenburgas koncerts, gan arī Igora Stravinska Svīta no baleta “Pulčinella”.
Koncerts divām vijolēm, iespējams, ir Johana Sebastiana Baha viens no slavenākajiem skaņdarbiem; tas tiek uzskatīts par vienu no vēlīnā baroka perioda labākajiem mūzikas paraugiem. Opuss radīts laika posmā no 1717. līdz 1723.gadam, kad Bahs strādājis kā galma kapelmeistars Kētenē, Vācijā. Koncertam ir raksturīga izsmalcināta, ļoti izteiksmīga vijoļu saspēle, kas vijas cauri visam skaņdarbam.
Koncerta solistes būs Liepājas Simfoniskā orķestra pirmās vijoles – orķestra koncertmeistare Ilze Zariņa un pirmo vijoļu grupas koncertmeistare Līga Baltābola. “Abu solo vijoļu partijas ir ļoti līdzvērtīgas, veidojot divu instrumentu aizraujošu, saskanīgu dialogu. Šo koncertu savā repertuārā iekļāvuši gandrīz visi slavenākie pasaules vijoļmākslas pārstāvji. Parasti šāds muzikāls tandēms starp mūziķiem ir veidojies kā jau iepriekš esošas labas sadarbības un draudzības vainagojums. Arī mēs ar Ilzi strādājam plecu pie pleca (orķestrī ikdienā sēžam pie vienas pults) nu jau septiņus gadus, taču zinām viena otru jau no skolas laikiem, kad vijoļspēli Dārziņskolā abas apguvām pie pedagoga Romāna Šnē. Tādēļ spēlēt kopā solo ar orķestri ir atkal viena īpaša satikšanās iespēja mūzikā,” stāsta Baltābola, piebilzdama: “Ar lielu nepacietību gaidu šo ļoti krāšņo programmu, īpaši tādēļ, ka mūsu orķestris Luca Kēlera vadībā baroka mūziku vēl nav atskaņojis. Tas noteikti būs ārkārtīgi interesants, izzinošs un muzikāli ļoti bagātinošs process, jo, vērojot Maestro darbu, kurā ikvienam frāzējumam, štriham un pauzei ir savs argumentēts pamatojums, nav šaubu, ka mūs sagaida īpašs koncerts.”
Baha Trešais Brandenburgas koncerts ir viens no sešiem Brandenburgas koncertiem, ko dažādu laiku muzikologi ir atzinuši par nepārspētām baroka pērlēm. Tie savā starpā pilnīgi nesaistīti tapuši aptuveni desmit gadu ilgā laika periodā. Komponistam dzīvam esot, šie koncerti tā arī nekad netika atskaņoti. 1721.gadā Bahs visus sešus koncertu manuskriptus kopā ar veltījuma vēstuli uzdāvināja Brandenburgas markgrāfam Kristianam Ludvigam. Vēlāk par grašiem tie tikuši pārdoti izsolē un galu galā nonāca Prūsijas Karaliskajā bibliotēkā, kur tos aizmirsa līdz pat 1849.gadam, kad šos skaņdarbus atklāja no jauna – tieši tad tie ieguva visiem zināmo Brandenburgas koncertu nosaukumu.
Koncerta noslēgumā klausītāji varēs baudīt pagājušā gadsimta mūziku – Igora Stravinska Svītu no baleta “Pulčinella”. Pēc leģendārā krievu baletmeistara Sergeja Djagiļeva pasūtījuma 1919.gadā sacerētā baleta (starp citu, ar dziedāšanu) mūzikas pamatā ir vairāki 18. gadsimta itāļu komponista Džovanni Batistas Pergolēzi skaņdarbi. Igora Stravinska baleta “Pulčinella” pirmizrāde ar Leonīda Masina horeogrāfiju, Pablo Pikaso scenogrāfiju un Ernestu Ansermē pie diriģenta pults notika 1920.gadā Parīzē.
