Viļņa Šmīdberga Koncerts alta saksofonam un pūtēju orķestrim ir sacerēts pēdējo divu gadu laikā un veidots kā apjomīgs trīsdaļīgs cikls ar kontrastējošām daļām. Komponists vārdos par jauno skaņdarbu ir lakonisks:
Pirmā daļa – ironiski sarkastiska, ar daudzām metriskām maiņām, daudz izmantoti džeza un rokmūzikas elementi. Otrā daļa veidota kā valsis, gan skumīgs, gan traģisks, beigās „mažorīgs”. Trešā daļa ir ļoti gaiša, „roķīga” līdz saksofona kadencei, pēc kuras izskaņa ir kā apliecinājums mūsu cerībām un ticībai.”
Alta saksofona koncertu pirmatskaņos Oskars Petrauskis, orķestra „Rīga” saksofonu grupas koncertmeistars. Petrauskis ir tādu starptautisku konkursu laureāts kā Alps – Adria – Danube Nova Slovēnijā, Val Tidone Itālijā, Hillar Kareva Igaunijā, Gustav Bumcke Vācijā. 2007. gadā ieguvis Grand Prix prestižajā konkursā Yamaha Europe Sax Hamburgā, kur atzīts par Eiropā labāko profesionālo saksofonistu.
Komponists A. Maskats ir vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts. Viņa lielākie starptautiskie panākumi saistāmi ar simfonisko darbu „Tango”, kas tika izvirzīts Trešā Starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa Masterprize 2003 finālam Londonā un pēdējo gadu laikā atskaņots visā pasaulē daudzu simfonisko orķestru izpildījumā. Lielajā ģildē 3. maijā orķestris „Rīga” spēlēs Ilonas Breģes versiju pūtēju orķestrim, kura pirmatskaņota 2012. gada 18. novembrī Kongresu namā koncertā „Dziesma Latvijai”, izpelnoties publikas stāvovācijas.
Saksofonista un komponista Nika Gothama mūzikā apvienota džeza mūziķa pieredze ar akadēmiskā orķestra komponista zināšanām. 2010. gadā sacerētā skaņdarba „Every Day” ideja gūta no izcilā franču psihologa un farmaceita Emīla Kuē, kura izstrādātā psihoterapijas metode mūsdienās pazīstama kā „placebo efekts”. Metodes pamatā ir ideja par pozitīvo pašsuģestiju – Kuē uzskatīja, ka katru dienu atkārtojot kādu apgalvojumu, cilvēks drīz vien var sasniegt apgalvojumā ietverto. Kuē ieteiktā mantra skan: „Ar katru dienu man kļūst arvien labāk un labāk visās nozīmēs.”
Atzīmējot izcilā latviešu komponista J. Vītola 150. jubilejas gadu, koncertu „Latvijas dārgakmeņi” 3. maijā atklās J. Vītola simfoniskā svīta „Dārgakmeņi”, kuras piecas daļas – „Ametists”, „Smaragds”, „Pērles”, „Rubīns” un „Briljants” – ilustrē mūzikā dārgakmeņu skaistumu un spožumu. Svīta sacerēta 1924. gadā, bet V. Šmīdberga aranžija pūtēju orķestrim „Rīga” pirmo reizi izskanēja 2011. gadā Sanktpēterburgā, kad Rīgas dienu ietvaros tika atklāta J. Vītola piemiņas plāksne Sanktpēterburgas konservatorijā.
