Antons Ļahovskis
Mācījies Nikolaja Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas mūzikas skolā sevišķi apdāvinātiem bērniem, pēc tam Sanktpēterburgas konservatorijā pie Aleksandra Sandlera. No 2001. līdz 2004. gadam studējis Trīsvienības mūzikas koledžā Londonā pie Džona Bingema. Maģistra grādu ieguvis Londonas Gildholas mūzikas un drāmas skolā. Doktorantūrā mācījies pie Džoenas Hevilas un JVLMA pie Baibas Jaunslavietes.
Ieguvis godalgas vairākos starptautiskos konkursos, toskait II vietu un Bärenreiter balvu Ņujorkas Young Concert Artist International Audition (1999), kā arī Grand Prix un LNSO simpātiju balvu Jāzepa Vītola V starptautiskajā pianistu konkursā 2008.
Atskaņojis Mocarta, Bēthovena, Lista, Čaikovska, Rahmaņinova, Prokofjeva klavierkoncertus. Koncertējis Londonas Pērsela zālē, Vigmora zālē, Hārlova klaviermūzikas festivālā, koncertciklā "Rush Hours Recital Series", Herstvuda fermā (Kenta, Apvienotā Karaliste), Rīgas Lielajā ģildē, Sanktpēterburgas konservatorijas Lielajā zālē un Mazajā zālē u. c.
Nav precīzi zināms, vai Rubinšteins bija sākotnējais veltījuma adresāts, taču ir noteikti zināms, ka koncerta klavierversiju Čaikovskis prezentēja Nikolajam Rubinšteinam, un pianista reakcija bija pārsteidzoša – klusums, neviena vārda, un tad skarbu, nesaudzīgu kritisku vārdu plūdi.
Klavierkoncerta pirmatskaņojums notika Bostonā 1875.gada 2.oktobrī – solists bija Hanss fon Bīlovs, kuru atceramies ne tikai kā vienu no 19. gadsimta izcilākajiem diriģentiem, bet arī kā ievērojamu pianistu.
Dmitrijs Ļiss
Daudzus gadus vada vienu no Krievijas pašiem labākajiem orķestriem – Urālu filharmonijas orķestri; viņš ir arī “Dienvidnīderlandes filharmoniķu” galvenais diriģents un starptautiskā festivāla Eurasia mākslinieciskais vadītājs.
Uzstājies ar tādiem orķestriem kā Krievijas Nacionālais orķestris, Maskavas filharmoniskais orķestris, Sanktpēterburgas FO, Bergenas FO, Tronheimas SO, Nīderlandes Radio SO, Igaunijas Valsts SO, Lietuvas Valsts SO, Francijas Nacionālais orķestris, Budapeštas FO u. c.
Sadarbojies ar ievērojamiem solistiem, kuru skaitā – Mstislavs Rostropovičs, Gidons Krēmers, Mihails Pletņovs, Andrejs Gavrilovs, Boriss Berezovskis, Jurijs Bašmets, Viktors Tretjakovs, Vadims Repins, Šlomo Mincs, Žils Apaps, Aleksandrs Kņazevs, Natālija Gūtmane, Sergejs Krilovs, Sola Gabeta, Pīters Donahjū, Dmitrijs Baškirovs.
Sadarbojoties ar ierakstu kompānijām "Warner Classics", "Harmonia Mundi" un "Mirare", ierakstījis Mjaskovska Sesto un Desmito simfoniju, Čaikovska Pirmo klavierkoncertu, Hačaturjana Klavierkoncertu. Ierakstīti arī Rahmaņinova klavierkoncerti, Brāmsa Otrais klavierkoncerts (ar Borisu Berezovski), Čaikovska Sestā simfonija un “Frančeska da Rimini”, Rimska-Korsakova “Šeherezade” un “Krievu Lieldienas”.
Simfoniju “Manfrēds” pēc Bairona tāda paša nosaukuma poēmas motīviem Čaikovskis nerakstīja īsti no laba prāta – faktiski viņu piespieda prominentais spalvasbrālis Milijs Balakirevs.
Stāsts īsumā šāds. 60. gadu beigās Krievijā ierodas Bairona apbrīnotājs Berliozs, un Berlioza apbrīnotājs Balakirevs izveido Bairona poēmas versiju, ko tad nu Berliozam atliktu pārlikt mūzikā. Berliozs jau gados un noguris – viņš atsakās. 80. gadu sākumā Balakirevs piedāvā šo sižetu Čaikovskim. Arī Čaikovskis neizskatās necik ieinteresēts. Balakirevs pārstrādā savu literāro programmu, un 1884.gadā Čaikovskis tomēr piekrīt komponēt “Manfrēdu”. Tā kā iecerēts ceļojums uz Alpiem, kur norisinās Bairona poēmas darbība, meistars cer smelt iedvesmu sniegotajās ainavās. Uz Alpiem Čaikovskis gan aizbrauc, taču iedvesmu nesmeļ. Beidzot 1885.gadā viņš mērķtiecīgi ķeras pie darba, un rudens pusē simfonija “Manfrēds” gatava.
Uzreiz pēc pirmatskaņojuma komponists ir sajūsmā, sak, šis esot viens no viņa labākajiem darbiem. Pusgadu vēlāk meistars maina domas – šis darbs ir atbaidošs, un viņš no sirds neieredz to (izņemot pirmo daļu). Ar Čaikovski nereti tā.
“Manfrēdu” dēvē par Čaikovska septīto simfoniju, un, liekas, tikai pārlieku precīzi norādītā programma muzikologiem liek it kā atturēties no tik spēcīga žanra apzīmējuma lietošanas. Ja numurētu citādi, tad šī iznāktu Čaikovska Piektā, sacerēta septiņus gadus pēc Ceturtās.
LNSO koncertciklam “Klasikas virsotnes” izvēlēta devīze “Mūzika visiem”. No romantiskām simfonijām līdz 20. gadsimta šedevriem – šie klasikas hiti iegājuši mūzikas vēsturē kā kases grāvēji un tiek atskaņoti visos kontinentos. Koncertcikls domāts ikvienam ieinteresētam klausītājam, ne tikai pieredzējušiem mūzikas mīļotājiem.
Koncerts “Klasikas virsotnes. Čaikovska Pirmais klavierkoncerts” notiks 3. martā plkst. 19 Lielajā ģildē.
Stundu pirms koncerta LNSO gaidīs klausītājus Lielās ģildes Baltajā zālē uz Oresta Silabrieža vadīto “Pirmskoncerta sarunu”, kurā var tuvāk iepazīt vakara programmā iekļautos skaņdarbus un to autorus. “Sarunas” var apmeklēt, uzrādot vakara koncertam nopirkto ieejas biļeti.
