Pusdiena

No amata atceļ Dienvidkorejas prezidenti; ielās izceļas sadursmes

Pusdiena

Sešas komandas sezonas startā piesakās uz futbola virslīgas godalgām

Mūžībā aizgājis leģendārais kordiriģents Gido Kokars

Mūžībā aizgājis leģendārais kordiriģents Gido Kokars

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ceturtdien, 9.martā, vēlu vakarā mūžībā devies leģendārais kordiriģents Gido Kokars, ziņo Latvijas Radio 3 "Klasika". Publiskā atvadīšanās no Gido Kokara notiks 16. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00 koncertzālē “Ave Sol”.

Gido Kokars un viņa dvīņu brālis Imants Kokars, kurš aizgāja mūžībā 2011.gada 24.novembrī, dzimuši 1921.gadā Gulbenē.

Gido Kokars bija diriģents, muzikologs, pasniedzējs, vairāku Dziesmu svētku virsdiriģents, Lielās mūzikas balvas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesors, ziņo LETA arhīvs.

 

Viņš sava mūža laikā strādājis ar vairākiem koriem, tostarp ilgus gadus bijis tautas kora "Daile" un Bauskas rajona skolotāju kora "Daina" mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Kokars strādājis Mūzikas akadēmijā kopš 1961.gada - no 1961. līdz 1972.gadam bija akadēmijas vecākais pasniedzējs, no 1972. līdz 1983.gadam - docents, savukārt kopš 1983.gada bijis Mūzikas akadēmijas profesors.

Kokars bijis arī vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Bauskas rajona koru, Skolotāju koru salidojumu, Rīgas Latgales priekšpilsētas koru, Jūrmalas pilsētas koru un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētku virsdiriģents, vēsta LETA.

Viņa vadītie amatieru kori - Rīgas Pedagoģiskā institūta, vēlāk Latvijas Universitātes jauktais koris ''Daina'', kura ilggadējs vadītājs un arī šo mācību iestāžu mācībspēks viņš bija, vēlāk no šī paša kora atdzimusī izcilā ''Daile'', turpat blakus arī vīru koris ''Auseklis'' - Dziesmu svētkos vienmēr bijuši godalgoto skaitā, guvuši atzinību dažādos, arī starptautiskos konkursos un festivālos, muzicējuši neskaitāmos koncertos.

Kā spilgta zvaigzne pie Latvijas un citzemju mūzikas debesīm dažādos kontinentos mirdzēja Imanta un Gido Kokaru vadītais Rīga kamerkoris ''Ave Sol'', iegūstot pasaules slavu, rosinot komponistus jauniem un interesantiem jaunrades meklējumiem, vēstot cilvēcei par mūsu bagāto dziesmoto tradīciju.

Kokara uguns un daile

Uguns un daile – tās bijušas Gido Kokara koru uzstāšanos raksturīgās krāsas, viņš vienmēr bijis pret remdenību un bezkaislību kora dziedājumā – tā Gido Kokaru raksturojusi mūzikas vēsturniece Lolita Fūrmane.

Gido rokās koris atklājies kā jutīgs, emociju piesātināts un ļoti muzikāls instruments.

Ļoti ilgus gadus Gido Kokars vadījis savulaik ļoti slaveno kori "Daile". Šķiet, arī viņam pateicoties, kora dziedātājos vienmēr bijis kaut kas spīdoliski kvēls un romantiski brāzmains.

„Gido bija kā magnēts. Mēs varējām daudz ko darīt – visādus jokus taisīt un zirgoties, dalīties, bet darbs bija darbs un pret darbu viņš izturējās ļoti nopietni un visiem to asinīs ielika,” atklāja kora ikgadējais dziedātājs Romāns Apsītis.

„Katrā ziņā, ko es vēl tagad novērtēju, ir viņa vienmēr labais garastāvoklis. Varbūt viņam tā nebija, bet, kad viņš nostājās kora priekšā, pirmais bija viņa plašais smaids, baltie zobi viņa tumšajā, iedegušajā sejā, un tas kori kaut kā uzlādēja. Tiešām ļoti patīkama atmosfēra korī valdīja,” stāstīja viņa kora ilggadējā dziedātāja Gundega Kļaviņa.

Viena no pēdējām ļoti īpašajām reizēm, kad Gido Kokars stājās lielā kopkora priekšā, bija Rīgas 810.jubilejai veltītais koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, un tam viņš pats bija izvēlējies diriģēt Zigmara Liepiņa dziesmu „Svētī debesīs šo zemi”. Tam meistaram bija savs ļoti stingrs pamatojums.

„Liepiņš ir īsā melodijā tik daudz pateicis. (..) Un man šī sakarā izveidojies uzskats, ka visa dziedātāja saime Latvijā ir reliģioza un mūsu reliģija ir brīvība. Lūk, šī dziesma ir brīvības reliģija. Es it kā sajūtu, ka visa mūsu Dziesmu svētku draudze ir brīvības reliģijas draudžu saiets Mežaparkā,” toreiz sacīja leģendārais kora diriģents.

Gido Kokars kādreiz teicis, ka katrs cilvēks nāk pasaulē, lai kaut ko piepildītu, atrastu. Viņš pats bija atradis sevi koru spēkā, gribā un sirdij pāri plūstošā Latvijas mīlestībā.

Kokars: Visu mūžu esmu darījis to, kas man patīk

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"Kad man prasa, kā tad ar atpūtu, vienmēr esmu atteicis, ka atvaļinājumu man nevajag, jo visu mūžu esmu bijis atvaļinājumā... Visu mūžu esmu darījis to, kas man tuvu pie sirds un patīk," tā 2009. gadā, saņemot Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, intervijā "Klasikai" sacīja Gido.

Bet pirms četriem gadiem citā intervijā viņš "Klasikai" uzticēja sava radošā darba lielo noslēpumu: "Mākslinieks jau savas sajūtas nemaz nevar izstāstīt - tās ir pašas par sevi, tādas, kādas tās ir, un, ja vārdos tās mēģina ielikt, nav tas. Tomēr, kad es, romantiķis būdams, savulaik "Daili" diriģēju, vienmēr meklēju dziedātāju acis - ar kurām varu parunāties, rast kontaktu. Fluīdi, kas radošajā mākslinieciskās atdeves procesā saplūst un saslēdzas, rada to, ko es mēdzu lietot vienā vārdā - vienreizība. Rodas māksla, kuru nevari vārdos formulēt... Bet šie fluīdi pārņem mani, pārņem kori un pārlido zāli. Un tas ir galvenais..."

No neskaitāmo diriģēto dziesmu pūra viņam tuvākā allaž bijusi Pētera Barisona "Zilie sapņu kalni". "Tā mana rakstura dziesma," atzina Meistars.

Brāļu sacensības gars

Brāļu Kokaru devums latviešu kora mākslā ir nepārvērtējams. Viņu raksturs un rūdījums - apbrīnas vērts. Nosaukt Kokarus par dzīvu leģendu varbūt ir banāli, bet nav pārspīlēti. Viņi abi - latviešu kordiriģēšanas ozoli, kas savā mūžā saknes laiduši dziļi, izaudzinot vairākas diriģentu un dziedātāju paaudzes.

Zināma sacensība starp brāļiem bijusi visu mūžu. Interesanti, ka dvīņi dzimuši dažādos datumos. Imants bija vecākais (viņš piedzima 16.augustā, bet Gido 17.augustā) brāļu savstarpējās attiecībās it kā nodrošināja līdera statusu. Gido to vienmēr puspajokam atzinis, parasti piebilstot, ka viņš toties esot gudrākais vai arī labāks.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"Āmen!" sacīja Imants pēc katras nodiriģētās dziesmas saviem bijušajiem koriem. Formāli Imanta panākumu saraksts ir garāks un amati skanīgāki, taču salīdzināt abu dvīņubrāļu devumu mākslā būtu lieki. Tikām privātajā dzīvē viņu izvēles un likteņi bijuši atšķirīgi. Imants visu mūžu nodzīvoja ar sievu Edīti, viņiem bija divi dēli (vecākais, Juris, traģiski gājis bojā 1990.gadā), ir trīs mazdēli. Gido mūža nogalē dzīvoja kopā ar trešo sievu Dainu, viņam no katras sievas bija pa meitai un kopā - piecas mazmeitas.

2016.gada 17.augustā Gido Kokars svinēja 95.dzimšanas dienu

 

Gido Kokars darbā ar kori 1973.gadā

Amatpersonas izsaka līdzjūtības

 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti