Arvīds Zvagulis (11.02.1920 – 06.12.2016) dzimis Novgorodā, tagadējās Krievijas teritorijā ārsta un latviešu strēlnieka Friča Zvaguļa ģimenē, kurā auga arī brālis Zigfrīds (vēlākais Tukuma Mūzikas skolas direktors) un māsa Alīda (slavena Latvijas Operetes teātra soliste).
Vijoļspēli mākslinieks studējis Latvijas Valsts konservatorijā pie profesora Norīša, un jau Otrā pasaules kara gados sācis vijolnieka darbu Rīgas Radiofona orķestrī.
Pēc bērnības drauga diriģenta Arvīda Jansona iniciatīvas pēc kara sācis karjeru Latvijas Nacionālās operas orķestrī, bijis tā ilggadējs koncertmeistars, vēlākos gados pievērsies arī diriģenta karjerai, iestudējot gan klasisko baleta repertuāru, gan laikabiedru jaundarbus, piemēram, Oļega Barskova baletu “Inku zelts”.
Arvīds Zvagulis bijis ievērojams vijoļvirtuozs un kamermūziķis, regulāri uzstājies gan toreizējās Latvijas PSR, gan citu PSRS valstu lielākajās koncertzālēs. Mūziķa gaitās ticies un strādājis kopā ar gandrīz visām tā laika izcilākajām latviešu mūzikas personībām, piemēram, Emili Melngaili, Jāzepu Vītolu, Hermani Braunu, Tālivaldi Ķeniņu, Jāni Ķepīti un citiem.
Par mākslinieciskiem nopelniem savulaik apbalvots ar prestižo Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka titulu. Arvīds Zvagulis ir bijis Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
