Gūstot ļoti vērtīgu pieredzes bagāžu kopā ar LSO, Atvars Lakstīgala ir kļuvis par vienu no Latvijas jaunās paaudzes ievērojamākajiem diriģentiem. Darbu kā LSO galvenais diriģents ar spožu debiju viņš uzsāka 2010.gada janvārī, bet regulāra un veiksmīga sadarbība ar šo kolektīvu diriģentam bija izveidojusies jau sākot ar 2008. gada martu. Kopā ar LSO kā tā galvenais diriģents Atvars ir saņēmis daudzu dažādu balvu nominācijas un arī pašas balvas, tostarp Latvijas Lielo mūzikas balvu.
2011.gadā arī liepājnieki Atvara sniegumu ir novērtējuši, piešķirot Gada liepājnieka titulu. Jāatzīmē, ka simfoniskā orķestra diriģēšanu Atvars savulaik studēja ne tikai Berlīnes Mākslu universitātē pie Eiropā viena no ievērojamākajiem diriģēšanas profesoriem Luca Kēlera, bet arī Latvijas Mūzikas akadēmijā pie ilggadējā LSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja Imanta Rešņa.
2009.gadā Atvars ar panākumiem debitēja arī pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults, pēcāk sadarbību turpinot neskaitāmās, tostarp atzinību guvušās operas un baleta izrādēs, kā arī koncertos. Līdztekus darbam ar LSO Atvars Lakstīgala diriģējis arī slavenos Berlīnes simfoniķus, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Ziemeļreinas Vestfālenes orķestri Vācijā, Bari un Romas simfoniskos orķestrus Itālijā, Stambulas Milli Reasürans kamerorķestri un Jasara universitātes kamerorķestri Turcijā, Sanpaulu simfonisko orķestri Brazīlijā, Tallinas kamerorķestri, kā muzikālais vadītājs viņš ir piedalījies arī Prokofjeva baleta „Pelnrušķīte” veidošanā Skotijas baletā.
Par kopā ar LSO piedzīvotajām radošajām kulminācijām Atvars saka: „Katru koncertu esmu diriģējis ar maksimālu atdevi – arī koncerts Kuldīgā vai Aizkrauklē man nekad nav bijis mazāk svarīgs kā koncerts Rīgā vai Liepājā. Bet, protams, ir koncerti, kas paliks atmiņā ilgāk, kā Verdi „Rekviēma” atskaņojums, Rēzeknes koncertzāles „Gors” atklāšana, arī Mālera Ceturtās simfonijas atskaņojums, koncerti Mumbajā un Deli, Indijā, tāpat koncerti Grieķijā, Ķīnā, tepat Lietuvā, un, protams, nekad neaizmirsīšu Bēthovena Devīto simfoniju “Lielā dzintara” atklāšanā.”
LSO 136.koncertsezonas noslēguma programmā skanēs Ludviga van Bēthovena Vijolkoncerts, kur kā solists pieaicināts izcilais vijolnieks Aleksejs Lundins – viena no pasaules vadošo orķestru – Maskavas virtuozu pirmā vijole. Savu tiešām populāro Vijolkoncertu Bēthovens komponēja 1806.gadā tolaik pasaulē vadošajam vijolniekam Francim Klementam. Pirmatskaņojums gan piedzīvoja neveiksmi, un skaņdarbs tika aizmirsts uz vairākiem gadu desmitiem, līdz 1844.gadā to kopā ar Londonas filharmonijas orķestri Fēliksa Mendelszona vadībā atskaņot nolēma tobrīd vēl tikai 12 gadu jaunais, vēlāk ievērojamākais 19.gadsimta vijolnieks Jozefs Joahims. Kopš tā laika Bēthovena Vijolkoncerts ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem skaņdarbiem vijoļkoncertu repertuārā un regulāri tiek atskaņots un ierakstīts arī mūsdienās.
Publika varēs baudīt arī Gustava Mālera 1902. gadā komponēto Piekto simfoniju, kuras sastāvdaļa ir arī populārais Adagietto. Tā ir simfonijas 4. daļa – iespējams, Mālera slavenākā kompozīcija, kas rakstīta kā mīlas dziesma komponista sievai Almai. Piekto simfoniju Mālers radīja laikā, kad viņa rakstītā mūzika sāka gūt panākumus.
Nākošo, 137.koncertsezonu LSO uzsāks jauna galvenā diriģenta – lietuvieša Gintara Rinkeviča vadībā, bet sadarboties ar Atvaru Lakstīgalu, lai arī ne vairs tik bieži, orķestris turpinās, norāda LSO pārstāvji.
