Kā vēstīts iepriekš, piektdienas, 4. aprīļa vakarā Kristīne Opolais debitēja titullomā Džakomo Pučīni operā „Madama Butterfly”, savukārt jau sestdien, 5. aprīlī viņa kāpa uz skatuves Pučīni „Bohēmas" iestudējuma dienas izrādē, aizstājot saslimušo kolēģi Anitu Hartigu.
Telefonintervijā Latvijas Radio 3 - Klasika māksliniece atzīst, ka joprojām īsti nesaprot, kā to paveica, bet tas noteikti ir bijis liktenis.
„Ja es tagad mēģinu saprast, kas notika, tad man paliek slikti, jo tas ir vājprāts un tāpēc es mēģinu par to nedomāt. Viss ir pagājis brīnišķīgi, vairāk nekā labi, un liktenis man sniedza tādu iespēju, jo mana pirmā reakcija bija „nē”, un mūsu saruna arī beidzās ar to – nē,” stāsta Kristīne.
Uz jautājumu, kādēļ māksliniece tomēr piekritusi Oprenama vadītāja Pītera Gelba piedāvājumam un plkst. 7.30 no rīta pēc telefonsarunas mainījusi savas domas, Kristīne atzīst, ka tajā brīdī notika brīnums.
„Man šķiet, ka mani kāds vadīja. Man ir tāda sajūta, it kā tā nebiju es. Noliku klausuli, un pirmais, kam es pievērsu uzmanību bija tas, ka, runājot pa telefonu pusastoņos no rīta, es sapratu, ka man ir balss. Īstenībā tas nav reāli, jo pēc grūtas lomas balss un ķermenis nestrādā, un tas ir normāls fizisks process. Tajā brīdī nostrādāja tieši tas, ka runājot ar Pīteru Gelbu desmit minūtes, es sapratu, ka man tas nesagādāja grūtības, ka man ir svaiga balss. Es piecēlos no gultas, nodziedāju dažas skaņas un sapratu, ka man fantastiski lab i skan balss. Tas bija brīnums! Es sapratu, ka vokāli es to varu izdarīt, un tā bija zīme,” atceras Kristīne Opolais.
Pēc pārdzīvotā māksliniece aizvien nespēj īsti saprast, kas notika.
„Tagad man tiek pievērsta ļoti liela mediju uzmanība, katru dienu intervijas. Vienā dienā tu pamosties un pēkšņi visi par tevi zina. Tas, kas notika, bija negaidīti, pēkšņi un tāpēc liktenīgi,” atzīst dziedātāja.
Tomēr pēc visa notikušā Kristīne nejūtas pelnījusi atpūtu, tieši pretēji – spraigie notikumi un jaunā pieredze liek māksliniecei strādāt vēl vairāk.
Ir vieglāk tikt līdz virsotnei, bet noturēties ir sarežģītāk. Jo cilvēki vienmēr gaida kaut ko īpašu, un tagad pēc „Bohēmas”, pēc brīnišķīgām „Madama Butterfly” recenzijām arī atbildība ir ļoti milzīga. Tāpēc man nav tāda sajūta, ka es varu atpūsties, man jāturpina strādāt un pierādīt visiem, ka es varu,” uzsver Kristīne Opolais.
