Cimbala, akordeons, bungas, svilpaunieki, zvani - tautas muzikantu izvilinātās skaņas savijas vienā melodijā ar Latvijas Radio kora dziedātāju profesionālajām balsīm. Tas ir brīdis, kad diriģents Sigvards Kļava pirmo reizi dzird, kā īstenojas viņa vairāk nekā gadu lolotā ideja – izveidot koncertuzvedumu „Latvijas gredzens”. Pirmo loku gredzenā metīs Latgale.
„Visa atmosfēra ir balstīta uz to – indivīds pret kaut ko ļoti objektīvu un lielu. Te būs solo iespēles pret zvanu un podu skaņām, kuras ir ļoti statiskas un ļoti pilnas. Tā arī tiek veidota šī bilde. Viens un daudzi,” stāsta Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava.
Tradicionālā mūzika un garīgie dziedājumi, tautas dziesma un svētie raksti, etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvieraksti – viss tautā ir savijies.
„Ja es piedzimu latgalietis, latgalietis nomiršu.
Bet es savas dzīves laikā atradu arī kristietību, un tas netraucē man būt ticīgam latgalietim, izdzīvojot savas nacionālās tautas mantojumu un arī ticot Dievam.
Bieži vien Latvijā ir tāda tendence – ja tu mīli folkloru, savu nacionālo tautas mantojumu, tad tas kaut kā nesaskan ar kristietību, jo kristietība atnesa mums zobenu un ugunis,” norāda priesteris Juris Zarāns.
Koncertiem īpaši tapuši Latgales meistara Aleksandra Maijera instrumenti – māla podi kopā ar metāla plāksnēm. Viņš šos instrumentu nodēvējis par lamelofonu, jo „lamel” latīņu valodā nozīmē plāksne.
Koncerta kopīgo tēlu cauri gada un cilvēka darba ritam veidos Latgales dziesminieka Andrīva Jurdža mūžīgais kalendārs.
