Ēriks Ešenvalds ar komandas biedriem ziemeļblāzmas meklējumos aizvadījuši trīs ekspedīcijas, viesojoties Islandē, Grenlandē, Skandināvijā un Aļaskā. Komponists secinājis - jo tuvāk vietām, kur ziemeļu polārgaisma ir bieža parādība, jo mazāk mistikas un emociju ap to. Piemēram, Norvēģijā tās paradīšanās vēstī par labu laiku zvejai, bet mazi bērni no tās drīzāk baidās.
"Viņiem tas drīzāk ir didaktisks vēstījums, lai, vakaros ieraugot, neaizklīst no mājām, nedrīkst svilpot, vicināt ar baltu lakatiņu, jo tad aizvedīs prom no mājām. Tāpēc priecājos, ka esmu dzimis Latvijā, jo man ziemeļblāzma ir kaut kas skaists, iedvesmojošs - to ieraugot, stāvot naktī pļavā, ieraugot, kā debesīs peld... skaisti," saka Ēriks Ešenvalds.
Tomēr, emocijas pārvēršot mūzikā, Ešenvalds izvairās no lētas apjūsmošanas. Tā būs nopietna simfonija, ko papildinās 30 dažādi video stāsti, ko atklāj ekspedīcijās sastaptie ziemeļu tautu pārstāvji: "Eskimosi, indiāne, aleute, athabaskānis, sāms, induīds, inuīte, islandieši - smuku tautasdziesmu spēlēja."
Lai papildinātu simfonijas multimediālo pusi, komponists izlēmis no ziemeļblāzmas naktīm paņemt visu, ko tās piedāvā, arī skaņu - vēju, vētru, puteni, upes čalas.
"Es esmu izslējies pār to ūdeni, rakstu ūdens skaņas un pēkšņi - fffff ffff, valis tik skaisti man nopeld garām, es viņu neredzu tajā piķa tumsā, bet es viņu ierakstīju," stāsta Ēriks Ešenvalds. Tomēr bez skaistiem mirkļiem piedzīvots arī kāds ne visai jauks notikums. "Te es esmu salauzis kāju Aļaskā. Es kāju salauzu mašīnas stāvlaukumā, iekāpu bedrē un pārmetos pāri," atklāj komponists.
Iedvesmas ceļojumos komponists devās kopā ar vienu no pasaules slavenākajiem ziemeļu polārgaismas pēddziņiem - norvēģu fotogrāfu Hjetilu Skogli, kā arī režisoru Renāru Vimbu un operatoru Daini Juragu.
Kā jau esam vēstījuši, Ērika Ešenvalda multimediālā simfonija "Ziemeļu gaisma" pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos 27.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā.
