Briselei dāvina Kurzemes etnogrāfisko kokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Briseles Mūzikas instrumentu muzeja pastāvīgajai ekspozīcijai šodien pievienosies arī speciāli muzejam darināta Kurzemes etnogrāfiskā kokle. Meistara Jāņa Rozenberga darināto kokli Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros muzejam šodien pasniegs Latvijas Radio programmas „Klasika” žurnāliste un folkloras eksperte.

Briseles Mūzikas instrumentu muzejā ir viena no lielākajām instrumentu ekspozīcijām pasaulē, taču tajā līdz šim nav bijusi apskatāma Latvijas kokle, kas uzskatāma par tautas folkloras instrumentu.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē pamazām tuvojas izskaņai un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā kopā ar Latvijas Radio programmu „Klasika” 17.maijā dāvinās Kurzemes etnogrāfisko kokli Briseles Mūzikas instrumentu muzejam.

Ideja par šādu simbolisku dāvinājumu nākusi pavisam nejauši, stāsta Latvijas Radio programmas „Klasika” žurnāliste un entomuzikoloģe Gita Lancere: "Briseles Mūzikas instrumentu muzejs ir viens no lielākajiem šāda veida muzejiem, es pat teiktu, pasaulē, ar ļoti, ļoti lielu kolekciju.

Viņi vienmēr lielās, ka viņiem ir visi pasaules instrumenti, bet programma „Klasika” sev par pārsteigumu nejauši atklāja, ka šajā muzejā nav mūsu latviešu kokles, ko mēs, protams, uzskatām par savu zīmolu.

Tad radās šī doma, ka, ja nu viņiem nav, tad mēs varam to uzdāvināt.

Kurzemes etnogrāfisko kokli, kas darināta no egles, veidojis meistars Jānis Rozenbergs. Viņš stāsta, ka, darinot instrumentu Briseles muzejam, jutis īpašu atbildību, turklāt domājis par to, kā instrumentā arī vizuāli attēlot latviskumu: "Katrā ziņā tai noteikti bija jābūt latviskai.

Ar kaut ko latvisku jāizceļas, tāpēc arī uzlikām virsū kādus latvju rakstiņus arī, lai būtu tas latviskums, tajā pašā laikā ieturot arī atturīgu eleganci.

Es par šo koku zinu tikai to, ka tas ir savu mūžu beidzis pirms vairāk nekā 70 gadiem. Tad tas ir sācis žūt kāda veca vīra bēniņos. Šis vīrs šo koku pirms dažiem gadiem piedāvāja man. No lielas kravas es izlasīju tikai piecus dēļus. Vispirms jau bija milzīga atbildības sajūta, jo man ar manām prasmēm, ar manām zināšanām ir jāpārstāv visa Latvijas valsts un kaut kādā mērā visa Latvijas valsts jāieliek šajā instrumentā."

Kopā ar Gitu Lanceri uz Briseli devusies arī pazīstamā Latvijas koklētāja Laima Jansone. Viņa konkrēti Briselei dāvāto kokli muzejā arī ieskandinās: "Pie kokles tapšanas iespējām un izvēlēm tika domāts par to, kādam būtu jābūt instrumentam, lai viņš varētu iekļauties šāda veida ekspozīcijā. Piemēram, viens no uzstādījumiem bija tāds, ka instrumentam noteikti ir jābūt gaišā krāsā.

Lai gan instruments tiek nodots muzejam, tam ir jābūt labi skanošam instrumentam un kvalitatīvam. Lai arī tad, ja kāds to pēta un skatās tuvāk, tas atbilst arī kvalitatīviem kritērijiem. Es noteikti ceru, ka tas popularizēs šo instrumentu un, protams, Latviju," saka Jansone.

Līdzīgi instrumenti Latvijas koklei kā, piemēram, somu kantele, igauņu kannele vai lietuviešu kankle Briseles ekspozīcijā jau ir pārstāvētas, un šodien ekspozīcijai pievienojas arī Kurzemes kokle, kas papildinās Baltijas reģiona izcelsmes instrumentu klāstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti