Jau vēstīts, ka diskusijas laikā bija paredzēts prezentēt otrā pētījuma “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa” rezultātus.
Latvijas sabiedrība novērtē Latvijā radītus mūzikas ierakstus
Lai arī precīzi puse (50%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā ikdienā vairāk klausās ārvalstu mūzikas ierakstus, gandrīz tikpat (48%) uzsver, ka Latvijā radīta mūzika pēc tās kvalitātes un izpildījuma ir konkurētspējīga ar ārzemju ierakstiem. Vienlaikus 45% aptaujāto norādījuši, ka viņiem patiktu, ja radiostacijas biežāk atskaņotu Latvijā radītu mūziku. Šādi dati iegūti jaunākajā “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa” aptaujā, ko Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība ik ceturksni īsteno kopā ar pētījumu kompāniju TNS.
Atbildot uz jautājumu par to, kādus mūzikas ierakstus iedzīvotāji visbiežāk klausās ikdienā, vairāk nekā puse jeb kopumā 56% uzsvēra, ka klausās gan Latvijas, gan ārzemju ierakstus. No tiem 7% pārsvarā klausās Latvijas mūzikas ierakstus, 32% - pārsvarā ārzemju hitus, bet 17% ārzemju un Latvijas mūziku ikdienā patērē līdzvērtīgās proporcijās. Salīdzinoši biežāk ārvalstu mūziku klausās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr latviešu mūziku – 40 līdz 55 gadus vecie iedzīvotāji.
Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri vairāk klausās ārvalstu mūzikas ierakstus, norādījuši, ka ārvalstu ieraksti labāk raksturo viņu personību (40%), kā arī norāda, ka ārvalstu ieraksti ir kvalitatīvāki (27%). Savukārt tie, kuri vairāk klausās Latvijā radītus mūzikas ierakstus, kā galveno iemeslu par labu šai izvēlei norādījuši, ka tie labāk raksturo viņu personību (69%).
Vienlaikus gandrīz puse (48%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norādīja, ka viņuprāt, Latvijā radīti mūzikas ieraksti gan kvalitātes, gan izpildījuma ziņā spēj konkurēt ar ārvalstīs radītajiem, savukārt, 38% iedzīvotāju norādījuši, ka pašmāju mūzikas ieraksti nespēj konkurēt ar ārvalstu mūzikas ierakstiem. Tam, ka Latvijā radīta mūzika spēj konkurēt ar ārvalstu ierakstiem, salīdzinoši biežāk piekrīt latvieši, lauku teritoriju iedzīvotāji, kā arī Zemgales reģiona iedzīvotāji.
“To, ka Latvijas sabiedrība novērtē Latvijā radītus mūzikas ierakstus, aizvien vairāk pierāda ne vien šī aptauja, bet arī fakts, ka ik gadu pieaug jaunu Latvijā radītu mūzikas ierakstu skaits. Pēdējo gadu laikā pie Latvijas mūzikas apvāršņa parādījušies vairāki interesanti un perspektīvi mākslinieki. Latvijā radīta mūzika ir ne tikai mūzika latviešu valodā, tā aptver plašu žanru spektru no klasiskās līdz pat eksperimentālajai mūzikai, lieku reiz apliecinot, ka Latvijā mīt ļoti dažādi radoši ļaudis, ” stāsta LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.
Ņemot vērā pašlaik ierosinātos priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās, pētījumā tika skaidrots arī Latvijas iedzīvotāju viedoklis šajā jautājumā. Lielākā daļa jeb 45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norādīja, ka viņiem patiktu, ja radiostacijā, kuru viņi klausās visbiežāk, tiktu vairāk atskaņoti Latvijā radīti mūzikas ieraksti, trešā daļa (34%) iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem tas nepatiktu, 5% jau pašlaik klausās radiostacijas, kas atskaņo tikai Latvijā radītu mūziku, bet 17% nav viedokļa šajā jautājumā.
Pētījumu “LaIPA Mūzikas patēriņa indekss” ik ceturksni veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju “TNS” aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.
Jānošķir eksporta mūzika no pašmāju tirgum domātās
Līdz ar pētījuma “LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa” rezultātu prezentāciju notika arī plašāka diskusija par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās. Tās laikā LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, mūzikas žurnālists Jānis Žilde, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška, radio personība un dīdžejs Toms Grēviņš un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne pārrunāja Latvijas mūzikas attīstības tendences un diskutēja par to, vai mūzikas īpatsvara noteikšana attīstītu Latvijas mūziķu sniegumu un ierakstu kvalitāti, kā arī kādas izmaiņas varētu rasties radiostacijām, ja tiktu pieņemtas izmaiņas likumā, kas nosaka konkrētu atskaņojamo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru.
“Ir jānošķir eksporta mūzika no mūzikas, kas paredzēta Latvijas tirgum. Dons, “Olas” – domāju, ka mēs varam lēnām beigt runāt par šo mākslinieku vēlmi doties eksporta virzienā. Ir grūti iedomāties, piem., “Olu” koncertu kādā mūzikas show-case. Mums vajadzētu runāt par mūziku, kuru mēs patērējam – par to, kas ir radīta, lai atskaņotu tieši šeit, šajā teritorijā. Un tieši tāpēc tā arī ir īpaša. Katrā valstī mēs varam atrast savas “Olas”, savu “Prāta vētru”, savu Donu. Tā ir mūzika, ar kuru mēs spējam asociēties un kas ir mūsējā. Un nonākot kādā citā valstī, mēs bieži vien nesaprotam, kas ir viņu realitātes šovu vai mūzikas zvaigznes. Tieši tāpat šo valstu iedzīvotāji nesapratīs, kāpēc mēs visi sadodamies rokās, kad skan “Prāta vētra”. Mums ir jādomā, kā palīdzēt tiem māksliniekiem, par kuriem ir zināms, ka viņi pāri mūsu valsts robežām prom nedosies,” norādīja radiobalss un dīdžejs Toms Grēviņš.
Turpinot diskusiju par ierosinātajiem priekšlikumiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas pašlaik paredz 30% īpatsvara noteikšanu Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās, diskusijas dalībnieki pauda viedokli, ka nozīmīgs ir šo grozījumu konteksts.
Kultūras ministrijas pārstāve Aiga Grišāne uzsvēra, ka svarīgi ir ievērot Eiropas Komisijas noteikto preču un pakalpojumu kustības brīvību, kas attiecas arī uz mūziku. Šādu izmaiņu ieviešanas pamatā var būt vienīgi kultūras aizsardzības veicināšana. Tādēļ formulējumam par to, kas ir Latvijā radīta mūzika, jābūt maksimāli precīzam.
Pašreizējie Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksports priekšlikumi paredz, ka par Latvijā radītām tiktu uzskatītas tādas fonogrammas, kuras atbilst vismaz trim no šiem nosacījumiem - fonogrammas teksta autora piederība ir Latvijas Republikai, fonogrammas mūzikas autora piederība ir Latvijas Republikai un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, fonogrammas izpildītāja piederība ir Latvijas Republikai, fonogrammas producenta piederība ir Latvijas Republikai un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, fonogrammas teksts ir latviešu valodā.
Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzsvēra:
“Mēs dzīvojam divvalodu mediju telpā, kurā ir ļoti dažādas izpratnes par to, kādai mūzikai ir jāskan radiostacijās. Tas ir būtiskākais, par ko mums šajā kontekstā būtu jārunā. Taču, runājot par globālākām problēmām, jautājums, kas skar visu mediju telpu, ir, kā veicināt vietējā satura veidošanu visās mediju jomās. Tas ir jautājums ne tikai par mūziku, bet par visu ražoto saturu, kas parādās radio un televīzijā. Un tas ir smags darbs, kas ir jāizdara mums visiem.”
Diskusijas dalībnieki vienojās, ka radiostacijas ir būtiska platforma pašmāju mūzikas attīstības veicināšanā. Tādēļ jauniem Latvijas mūzikas ierakstiem ir jāsniedz plašākas iespējas nokļūt radio rotācijā. Tāpat tika atzīts, ka kopumā trūkst valsts atbalsta populārās mūzikas žanram, kāds tas, piemēram, ir klasiskās mūzikas jomā. Tāpēc īpatsvara noteikšana Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās ir tikai viens no veidiem, kā valsts varētu veicināt mūzikas jomas attīstību Latvijā.
