Orķestrim „Sinfonietta Rīga” un diriģentam Normundam Šnē piemīt spēja no milzīgā mūzikas daudzuma izkristalizēt skaņdarbus, kas, būdami ļoti dažādi, tomēr ļoti organiski un labi spēj sadzīvot uz skatuves vienotā programmā. Un tā šīs piektdienas koncertā uz vienas skatuves mūzikā satiksies – amerikāniskas, austrumnieciskas un latviskas pasaules izjūtas.
Latvijā ļoti mīlētais amerikāņu minimālists, šī gada jubilārs Filips Glāss koncertā būs pārstāvēts ar vijoļkoncertu „Amerikāņu gadalaiki”.
Diriģentu Normundu Šnē personiski Glāsa mūzika visvairāk valdzina ar savu vispārinājumu, kas fantāzijai ļauj darboties neierobežoti, un ar raisīto sajūtu, ka šo mūziku gribētos baudīt bezgalīgi.
Normunds Šnē: „Šis viņa minimālisms, repetatīvā mūzika kaut kādā veidā mūs ievelk, un mums zūd laiks. Kaut gan šī mūzika laikā ir ļoti precīzi organizēta, tomēr tai pašā laikā ļoti grūti ir pielikt punktu šim mūzikas ritējumam."
Normunds Šnē uztver Filipu Glāsu kā vērotāju no malas, viņš ļoti labi pazīst dzīvi, bet pats akli nemetas tās mutulī, un šī vērošana no malas jūtama arī viņa mūzikā, iespējams, tai ir kāda saikne ar laikiem, kad Glāss Ņujorkā paralēli muzicēšanai strādāja par taksometra šoferi.
„Kaut kādā ziņā mūsu dzīve ir ārkārtīgi pakārtota tempam, un arī šajā skaņdarbā mūzikas ātrums visu laiku progresē, no samērā mierīga aiziet līdz gandrīz pārgalvīgi ātram. Dzīve jau tāda ir, jautājums tikai – vai mēs tai ļaujamies un beigās riskējam sajukt prātiņā, vai arī mēs tomēr paliekam mazliet nost… Un man liekas, ka Glāss ir tāds vērotājs. Un varbūt tiešām tas ir tas, ka viņš kādreiz braucis kā taksometra šoferis pa naksnīgo Ņujorku, lūk, vērojot šo visu, pats it kā esot savrup savā dzeltenajā taksīti, bet skatoties uz visu šo trako dzīvi no malas,” turpina Normunds Šnē.
Vērojums no malas savā ziņā ir arī programmā iekļautais pasaulē visatpazīstamākās korejiešu komponistes Unsukas Činas skaņdarbs „Graffiti”, taču šis vērojums ir ļoti atšķirīgs, kaut vai tādēļ, ka nu jau vairākus gadus Berlīnē dzīvojošā komponiste tomēr pārstāv dziļi austrumniecisku pasaules izjūtu.
„Kas ir grafiti? Tās ir dažādas fiksētas diezgan eksplozīvas formas uz sienas. Tad, lūk, šie grafiti – šie dažādie slāņi, stāvokļi ir fiksēti šajā darbā. Arī tas ir tāds vērojums, bet mūzikas valoda ir pavisam cita. Paņēmieni ir daudz apjomīgāki, tur ārkārtīgi daudz sitaminstrumentu un ansambļa krāsu apjoms ir vienkārši grandiozs,” skaidro Šnē.
Līdzās Unsukas Činas un Filipa Glāsa mūzikai skanēs arī latviešu filozofa un komponista Oskara Herliņa kamersimfonijas „Astoņu bitu koncerts” pirmatskaņojums. Orķestra instrumenti tajā savīsies ar elektroniku, kuras partija tiks realizēta uz komponista vecā datora ar trīskanālu skaņu procesoru.
„Es esmu ļoti fascinēts no šīm lietām. Faktiski es savu muzicēšanu uzsāku ar šo datoru, manas pirmās kompozīcijas ar to tapa 90.gados. Es jau šo ideju ļoti sen loloju, kā tas būtu - apvienot orķestri ar šo astoņu bitu skaņu pasauli. Paskaidrojot īsumā, kas ir astoņi biti – tā ir zemas rezolūcijas digitāla skaņa, tāda ļoti stūraina, primitīva digitāla skaņa, bet caur savu šo īpatnību tas ir vesels stils, vesels žanrs," stāsta Oskars Herliņš. "Tā ir procesuāla mūzika, kas nozīmē, ka klausītājam ir jāspicē ausis un jāklausās, kā attīstās mūzikas materiāls, kā tas iet cauri dažādiem procesiem."
Oskara Herliņa kamersimfonijas „Astoņu bitu koncerta” pirmatskaņojums, kā arī Filipa Glāsa un Unsukas Činas mūzika skanēs koncertprogrammā „Amerikāņu gadalaiki un Graffiti kamerorķestrim”, ko orķestris „Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē klausītājiem cels priekšā šo piektdien, 28.aprīlī, Lielajā ģildē.
