Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais tiesu eksperts Oskars Irbītis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka runas par šādām automātiskām sistēmām šobrīd ir utopisks jautājums.
Viņaprāt, šobrīd ir efektīvāki ceļi, piemēram, aktīvā kruīza kontroles sistēma, sistēmas, kas brīdina par ātruma pārsniegšanu.
Viņš arī pieļāva, ka šādas sistēmas strādātu attīstītajās valstīs, bet, piemēram, Latvijā autoparks ir ļoti dažāds, un situācijā, kad daži spēkrati būtu aprīkoti ar šādām bremzēm, bet daži - nebūtu, rastos liels sajukums, kas varētu pat apdraudēt satiksmes drošību.
Irbītis arī pauda, ka Latvijā daudz negadījumu notiek arī sliktās infrastruktūras dēļ, kur automātiskās sistēmas nevarētu palīdzēt, piemēram, nespētu atpazīt ceļa zīmes, kas apsnigušas.
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors un satiksmes psihologs Ivars Austers savukārt Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” stāstīja, ka saskaņā ar aptaujas datiem autovadītāji par riskanto situāciju iemesliem un avāriju cēloņiem min sliktu ceļu stāvokļu, bedres, laika apstākļus, bet pētījumi liecina, ka aptuveni 90% negadījumu izraisa paši vadītāji, tas nozīmē, ka cilvēka faktors ir svarīgāks.
Tajā pašā laikā autovadītāji lielākoties pārvērtē savas prasmes, stāstīja Austers.
Viņš gan uzskata, ka situācijās, kad kaut kas strauji mainās, cilvēki ne vienmēr spēj pietiekami ātri reaģēt un rīkoties, un tad šādas sistēmas var dot pozitīvu rezultātu un reaģēt ātrāk.
Austers atgādināja, ka cilvēki pierod pie daudzām lietām, un jau šobrīd mūs daudz kas ierobežo un neļauj impulsīvi rīkoties.
EK idejas mērķis ir samazināt bojāgājušo skaits, bet tā ir tikai tāla iecere, par kuru vēl gaidāmas ilgas diskusijas.
