Sākotnēji gan šis radars, gan pārējās mērierīces, kas tiks pakāpeniski uzstādītas, darbosies testa režīmā. Šajā laikā notiks iekārtu un ar to darbību saistīto procesu beidzamās pārbaudes. Tikai tad, kad pārbaudes būs noslēgušās, mērierīces uzsāks darbu pilnā apjomā un reāli sāks kontrolēt transportlīdzekļu braukšanas ātrumu.
Mērierīču uzstādīšanu veiks to piegādātājs – SIA "RECK" kopā ar radaru ražotāju, Nīderlandes uzņēmumu "GATSO", kas ir viens no vadošajiem radaru ražotājiem pasaulē un kam šajā jomā ir gadu desmitu pieredze apmēram 60 valstīs.
Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas noteiktas, izvērtējot negadījumu statistiku un "melnos punktus".
Ceļa posmā pie Varkaļu kanāla raksturīga transportlīdzekļu manevrēšana, piemēram, lai piekļūtu laukumam pie kanāla, kur ir gan daudz auto, gan cilvēki, piemēram, makšķernieki, atpūtnieki, gājēji. Braukšanas ātruma pārsniegšana būtiski samazina iespējas satiksmes dalībniekiem reaģēt uz negaidītām situācijām, piemēram, gājēja brauktuves šķērsošana, transportlīdzekļa strauja bremzēšana vai izbraukšana.
2010.-2013.gadā pie kanāla (A10 autoceļa 21.–24.kilometrs) reģistrēti 39 ceļu satiksmes negadījumi un 14 cietušie. Radars pie Varkaļu kanāla kontrolēs abos virzienos braucošos auto, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h.
2012.gadā, kad Latvijā darbojās stacionārie fotoradari, vidējais auto plūsmas ātrums uz valsts nozīmes autoceļiem bija 90,6 km/h.
Savukārt 2014.gadā vidējais ātrums palielinājies par 3,4 km/h un sasniedzis 94,0 km/h atzīmi.
Ja vidējais ātrums palielinās par 10%, tad negadījumu skaits palielinās par 20%, ievainoto skaits palielinās par 40%, bojā gājušo skaits palielinās par 50%, liecina starptautiskā pieredze un ceļu satiksmes statistikas analīze.
Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām tiks izvietotas informatīvas zīmes, uz kurām norādīts mērierīces atrašanās vietā atļautais ātrums. Radariem jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam satiksmes drošības uzlabošanai, prevencijai, kā arī vidējā braukšanas ātruma samazināšanas un ievērošanas nodrošināšanai, nevis naudas pelnīšanas avotam. Par radaru fiksētajiem pārkāpumiem iekasētajiem līdzekļiem jānonāk valsts budžetā un tie jāizmanto ceļu infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabošanai. Pretēji iepriekšējai kārtībai, tagad izveidota sistēma, ka maksa par radaru darbības nodrošināšanu nav atkarīga no iekasēto soda naudu apjoma un skaita.
Stacionārie fotoradari ir tikai viens no satiksmes drošības uzlabošanas instrumentiem. Tikpat nozīmīga ir ceļu uzlabošana, policijas klātbūtne un pārvietojamie radari, sabiedrības izglītošana un informēšana, uzskata CSDD.
