Krievu mākslinieka, glezniecības akadēmiķa Nikolaja Bogdanova-Beļska (1868–1945) vārds ir labi zināms gan Krievijā, gan Latvijā. Izstāde "Rīgas biržā" piedāvā plašāku ieskatu autora radošajā mantojumā, sniedzot iespēju aplūkot vairāk nekā 50 meistara darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, mākslinieka ģimenes kolekcijas Vācijā, kā arī no privātām kolekcijām.
Kā mākslinieks Nikolajs Bogdanovs-Beļskis izveidojies 19. gadsimta 90. gados, spoži apliecinot gleznotāja reālista redzējumu. Vēlāk reālisma tradīcijās balstīto estētiku bagātināja impresionisma atklājumi, kas sekmēja iejūtīgāku kolorīta un citu mākslas darba glezniecisko kvalitāšu izpratni.
Autora daiļradē pārstāvēti dažādu žanru darbi – portreti, ainavas, klusās dabas. Ar savu portretista virtuozitāti Nikolajs Bogdanovs-Beļskis ir iekarojis atzinību sabiedrības augstāko slāņu vidū, saņemot pasūtījumus pat no Krievijas imperatora ģimenes. Izstādē portretu galerijā centrālā vieta ierādīta slavenā krievu dziedātāja Fjodora Šaļapina ģīmetnei. Eksponēti arī Lielkņaza Dmitrija Pavloviča, Konstantīna Staņislavska, skaistules Marijas Jemeļjanovas, Nikolaja Bogdanova-Beļska sievas un viņas dēlu portreti.
1921. gadā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis no Krievijas devās uz Latviju. Šeit gleznotājs nodzīvoja 23 gadus, arī iegūstot plašu sabiedrības ievērību. 1936. gadā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā mākslinieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijā mākslinieks guva ievērojamu atzinību, par ko liecina Rīgā sarīkotās septiņas personālizstādes, no kurām pirmā - jau divus mēnešus pēc atbraukšanas, stāsta izstādes kuratore Ksenija Rudzīte, norādot, ka māksliniekam nav patikuši eksperimenti - viņš gāja savu ceļu ļoti noteikti un mierīgi.
Jau radošā ceļa sākumposmā par galveno tēlojuma objektu Nikolajs Bogdanovs-Beļskis izvēlējās bērnus. Šai tēmai meistars bija uzticīgs visa mūža garumā, iemantojot pelnītu popularitāti. Tieši tāpēc ekspozīcijas kodolu veido darbi no sērijas “Latgales bērni”. Šajos audeklos mākslinieks aizkustinoši attēlo mazos varoņus, kuri dzīvo tīras, pirmatnējas dabas vidū. Savukārt ainavas žanrs atklāj gleznotāja mīlestību pret Latgali un tās skaisto ainavu – ezeriem, meža stūrīšiem, vecām muižām.
"Rīgas biržas" izstāžu kuratore Vita Birzaka īpaši izceļ izstādē skatāmos fotoattēlus, kas kalpojuši māksliniekam kā skices topošajiem darbiem.
1944. gadā Nikolajs Bogdanovs-Beļskis kopā ar sievu aizbrauca uz Berlīni, kur 1945. gadā mira. Vācijā palikusi viņa darbu kolekcija, ko rūpīgi glabā mākslinieka ģimene.