"Tā ir viena no lielākajām dzintara kolekcijām pasaulē," norāda muzeja direktors Arnis Radiņš.
Izstādē "Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens" skatāmi izcilākie dažādu gadsimtu dzintara darinājumi un to tapšanas gaita - no akmens laikmeta līdz mūsdienām.
Mēs ļoti lepojamies ar mūsu krājumu vispār un ar šo kolekciju konkrēti. Šajā izstādē skatāms tikai mūsu muzeja krājums - LNVM arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara kolekcijas. Mūsu lepnums ir par to, ka mēs varam hronoloģiski nosegt periodu no akmens laikmeta līdz mūsdienām," stāsta LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā, šīs izstādes kuratore Irīna Zeibārte.
Ar muzeja krājumā esošajām arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara kolekcijām izstādē tiks atainota dzintara izplatība un tā atrašanas vietas Latvijas teritorijā, iezīmētas reģionālās "dzintara krustceles" un lielais Dzintara ceļš, aplūkota dzintara apstrādes prasmju evolūcija un dzintara nozīme latviešu folklorā.
Mēs varam aptvert ļoti plašu spektru un parādīt apmeklētājiem dzintaru no dažādiem aspektiem – dzintara skaisto šķautni, ko lielākā daļa cilvēku arī nāk un meklē, bet mūsu galvenais mērķis ir parādīt, kā šo skaistumu novērtēja cilvēki Latvijas teritorijā jau pirms gadu tūkstošiem. Šo gadu tūkstošu laikā ir notikusi tradīciju pārmantojamība, jo mēs varam salīdzināt formas, kas atkārtojas, pilnveidojas un nonāk līdz šodienai," norāda Irīna Zeibārte.
Viens no centrālajiem izstādes eksponātiem ir unikālais Kābeļu dzintara depozīts, kura svars ir 25,68 kilogrami. Šo 12.gadsimta neapstrādāto dzintaru, kas bijis ievietots auduma maisā un noglabāts kādas celtnes pagrabā, atrada 1972.gadā Ikšķiles Kābeļu ciemā arheoloģisko izrakumu laikā. Tas joprojām ir lielākais neapstrādāta dzintara vienkopus atradums arheoloģiskajā piemineklī visā Austrumeiropā.
Mūsu arheologi domā, ka viss dzintars nav salasīts un zemē vēl kaut kas ir palicis. Dzintars bija noslēpts auduma maisā kādas ēkas pagrabā, šķiet, ēka ir degusi, jo uz dzintara ir deguma pēdas. Kopš tā laika dzintars ir mierīgi nogulējis zemē visu aizmirsts, līdz sākās gatavošanās Rīgas HES būvniecībai. Ikšķiles Kābeļu dzintara depozīts sastāv no simtiem dzintara gabaliņu, kas ir ļoti daudz. Bet, ja runājam par vērtību, tad gan būšu subjektīva un teikšu - mums katrs ir ūnikums," uzsver Irīna Zeibārte.
Izstāde piedāvās arī vēl nebijušus risinājumus. Unikālos muzeja eksponātus papildinās multimediju iespējas, izstaigājot seno Dzintara ceļu. "Ar multimediju palīdzību centīsimies cilvēkam tuvāk parādīt mūsu divus, iespējams, visizcilākos eksponātus. Tiek uzskatīts, ka absolūti izcils ne tikai kā vēsturiska liecība, bet arī kā mākslas priekšmets, ir Užavas Sārnates apmetnē atrastā aļņa galva. Tik reālistiska kā dzīva, bet ir ārkārtīgi maza – trīs centimetri. Tādēļ ar multimediju palīdzību alnis tiks parādīts palielinājumā. Tāpat arī otrs mūsu unikālais priekšmets - zoomorfa figūra no Lubānas Aboras apmetnes. Šis ir fragments, kas pēc arheologu domām atveidojis čūsku zalkti, kam ir zināma vieta visu seno tautu mitoloģijā. Arī šis priekšmets tiks rādīts palielinājumā un kustībā," stāsta izstāde kuratore.
Izstādē "Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens" būs skatāmi arī trīs dažādu laikmetu tērpu kopumi - manekeni ar dzintaru rotātiem tērpiem, mūsdienu tērpi, Rucavas tērpi un akmens laikmeta sievietes apģērbs. Izstādes noskaņā noteicošā loma ir mākslinieka Ģirta Boronovska veidotajam Baltijas jūras dzīļu atainojumam - videi, kurā veidojas dzintars, un cilvēkiem, kas dzintaru dažādi izmantojuši.
Izstādes vēstījumi ir trīs – skaistums, pārmantojamība un identitāte. Tas mums visiem ir zināms un to mēs gribētu vēstīt arī citiem ļaudīm. Dzintars ir piederības zīme. Piemēram, tie ļaudis, kas piedzīvojuši padomju laikus, ļoti labi atceras, ka ar dzintaru rotājās, arī apliecinot savu nacionālo piederību," norāda Irīna Zeibārte.
"Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens" ir lielākā dzintara krājumu izstāde visos LNVM pastāvēšanas 145 gados. To veidojusi nopietna LNVM darba grupa - arheologi un etnogrāfi. Izstāde būs skatāma no 15.maija līdz 1.novembrim LNVM jaunajā pagaidu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, kur LNVM plāno strādāt līdz Rīgas pils renovācijas pabeigšanai.
