Kristīnes Luīzes jaunākie audekli ar ziedu tuvplāniem apdzīvo salona Lielo zāli, gleznu motīviem izvijoties uz izstāžu telpu sienām. Lai gan darbi ir koši un dzīvespriecīgi, puķu motīvu palielinājumi un spilgtā krāsainība rada sirreālu, pat draudīgu noskaņu.
Ilzes gleznas skatāmas Mazajā zālē, kur īpašus efektus piedāvā netradicionālu krāsu izmantojums un ekspozīcijai pielāgota gaismas sistēma ar secīgu gaismas avotu ieslēgšanos un izslēgšanos, kā arī ultravioletās lampas klātbūtni. Māksliniece savus darbus gleznojusi gan ar luminiscējošu akrila, gan akrila fosfora krāsām, kuras uzlādējas gaismas ietekmē. Nodziestot prožektoriem tās sāk izstarot gaismu, izceļot iepriekš nemanītus kompozīcijas elementus un mainot gleznu kopējo raksturu. Atšķirīgu šo pašu darbu noskaņu rada ultravioletās gaismas ieslēgšana.
Atzīmējot kopizstādi, mākslinieces centušās tuvoties otras glezniecības valodai. Viens Ilzes darbs tapis izmantojot Kristīnes Luīzes iemīļotos rožu motīvus, krāsu gammu un kompozīcijas principus. Kristīne Luīze savukārt vienu darbu gleznojusi ar akrila fosfora krāsām, kurš skatāmas dažādos apgaismojumos, tāpat kā Ilzes darbi.
Mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs, bet ejam pa vienu, bezgalīgi skaistu un neatkārtojamu, glezniecības ceļu," par izstādi saka Ilze Avotiņa.
Ilze Avotiņa (1952) un Kristīne Luīze Avotiņa (1983) ir plašu atpazīstamību guvušas mākslinieces, kuru rokrakstus iezīmē ornamentāla dekorativitāte, tīru un košu krāsu izmantojums, idilliski motīvi. Ilzes darbus apdzīvo idealizēti sieviešu tēli, klusās dabas, ainavas, atsevišķos gadījumos ietverot atsauces uz populāru Rietumu mākslas pārstāvju darbiem. Kristīnes Luīzes gleznās lielāka nozīme ir ziedu motīviem, kā arī sirreālai noskaņai savienojot figurālus, florālus un ainaviskus elementus.
