Muzejs jau devīto reizi pulcē Liepājas māksliniekus, ļaujot viņiem vienuviet rādīt savu veikumu. Tā arī šajā reizē. Muzeja direktore Dace Kārkla stāsta par tradīcijām, kas Liepājā bijušas arī senāk: „Izstādes notikušas dažādos laika posmos. Zināms, ka pirmo reizi Liepājas mākslinieki sanāca kopā bijušā Liepājas muzeja dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Sudmaļa (1887-1984) iedvesmoti. Bijušas izstādes pirmajā padomju okupācijas laikā, kā arī vācu okupācijas laikā. Bijušas ar pārtraukumiem, mēs šo tradīciju mēģinām kopt.”
Jau vēstīts, ka izstādē piedalās 51 autors ar vairāk nekā 70 darbiem. Pirms izstādes darbus vērtēja un laureātus izvēlējās profesionāla žūrija, viņu vidū ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš. „Izstāde ir interesanta ar to, ka Liepājā ir sava mākslinieku komūna, sabiedrība, jo cilvēkiem jau liekas, ka viss notiek Rīgā."
Maz ir tādu pilsētu, kur ir šāda mākslinieku sabiedrība. Izstāde atspoguļo to, kas notiek ar reģiona sabiedrību. Interesanti vērot atsevišķu cilvēku izaugsmi, kuri izkopj savu talantu un progresē,” saka Vītoliņš.
Izstādē pirmo reizi piedalās māksliniece Kristīne Beķere-Brīvkalne. Viņa saņēma žūrijas balvu par atjautīgu ģimenes tēmas risinājumu un tekstilmākslas tradīciju turpināšanu darbos „Tētis”, „Vecākais brālis” un „Jaunākais brālis”. Māksliniece atklāj savu darbu tapšanas tehniku: „Gada sākumā beidzu mākslas maģistratūru. Meklēju sevi, mani interesēja gan grafika, gan akvareļu glezniecība, gan šūšana. Studiju laikā noslēgumu darbā es atradu, ka man patīk zīmēt ar šujmašīnu. Tekstilmākslinieces ceļu vēl neesmu staigājusi.”
Žūrija vienbalsīgi par pārsteidzošāko un izcilāko atzina mākslinieces Ivonnas Kalitas gleznu „Melnā avs”: „Melnā avs ir simboliska. Simbolika daudzos slāņos. Es tik daudz par to nedomāju, vienkārši gleznoju. Tā ir daudzseju glezna.”
Pēc izstādes atklāšanas interneta vidē gan izvērtusies diskusija, vai šāds darbs, kas līdzinās kādai pasaulē jau zināmai fotogrāfijai, var saņemt balvu.
Žūrijas pārstāvis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš norāda, ka melnā avs Eiropas kultūrā ir sena tēma. Mākslinieki vienmēr izmantojuši fotogrāfijas kā iedvesmas un skiču avotu. Ivonnas Kalitas darbs ir izpildīts citā medijā un citā izmērā, uzskata mākslinieks, turklāt laikmetīgā māksla iedvesmojas no medijos pieejamiem attēliem. Izstāde Liepājā būs skatāma līdz gada beigām.
Par asprātīgāko idejas risinājumu darbā „Visuma valdnieks” žūrija balvu nolēma piešķirt arī Liepājas skartajam māksliniekam Raidim Kalniņam. Par līnijas un plastikas izjūtu mazajās tēlniecības formās, kā arī par romantisku sievietes tēla veidošanu balvu piešķīra koktēlniekam Jānim Žīmantam.
Atzinīgi tika novērtētas arī mākslinieces Edītes Bernatovičas gleznas „Putenī” un „xxx”. Viņas radošais veikums tika novērtēts kā pārliecinošs un laikmetīgs.
Liepājas muzeja Krājuma komisija mūsdienu mākslas krājuma papildināšanai iepērk mākslinieku Guntas Ruicēnas gleznu „Ziemeļvācija. Vēsa diena”, Ulda Rubeža gleznu „Māja” un Jāņa Žīmanta skulptūru „xxx”.
