«Kritušie un...» - dzimtenē atgriezušās Dainas Dagnijas izstāde

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Laimīgās mākslas muzejā, "Galleria Riga" 7.stāvā atvērta Dainas Dagnijas izstāde "Kritušie un...". Izstādē, kurā skatāmi darbi māksliniecei ar visnotaļ intriģējošu biogrāfiju, tika nolasīts arī sveiciens no Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa, ziņo Rus.lsm.lv.

Izstāde notiek svētdien, 23.aprīlī noslēgušās teoloģiskā kino foruma "Un vārds tapa filma" ietvaros. Kinoforuma noslēdzošajā dienā savu filmu "Aspirīns Komandoram" piedāvāja krievu kinorežisors Romāns Ņesterenko.

Izstādes atvēršanā kinoforuma vadītāja, kinokritiķe Anita Uzulniece nolasīja sveicienu no valsts prezidenta. Pēc tam tika rādīta Jāņa Putniņa filma "Degošais". Filmas pamatā ir stāsts par Iļjas (Elijahu) Ripsa pašsadedzināšanās mēģinājumu pie Brīvības pieminekļa 1969. gada aprīlī. Tas bija protests pret Padomju okupāciju Čehoslovākijā - "Prāgas pavasarī". Filmā izmantotas Dagnijas gleznas.

"Degošais" - viņas darbs ar tādu pašu nosaukumu prezentēts arī šajā izstādē. Kopumā te ir divpadsimt lielformāta darbu. "Pie kuras jūs gribat tikt iemūžināta?" jautāja Rus.lsm.lv. Sekoja gana gara pauze... Pēc brīža Daina Dagnija piedāvāja nofotogrāfēties pie audekla ar nosakumu "Sieviete un govs", sakot: "Manuprāt, tas ir vienīgais "mierīgais" darbs no izstādītajiem, pārējie ir visnotaļ traģiski..."

Aiz katra darba slēpjas savs stāsts, saistīts ar mākslinieces dzīvi. Pirms mēneša viņa atzīmēja astoņdesmito dzimšanas dienu.

"Esmu dzimusi Latvijā, bet septiņu gadu vecumā ar ģimeni kļuvu par bēgli," viņa stāstīja.

"Pēc tam ģimene apmetās ASV, līdz 2001.gadam es dzīvoju Ņūdžersijā. Amerikā nomira mans tēvs, viņš bija Latvijas armijas virsnieks. Viņš nomira kā gribēja, savā gultā, nevis uz slimnīcas kušetes, lai gan visu mūžu sapņoja atgriezties dzimtenē. Arī es par to sapņoju. Sešpadsmit gadus atpakaļ es īstenoju savu sapni," stāsta māksliniece.

Kristus pie krusta, skumji ļaudis tumšās drēbēs, pavadot tuvinieku pēdējā ceļā - tas viss ir mākslinieces liktenis. Viņa sevī ir satilpinājusi daudz ko. Mācījusies gleznot Detroitā un Losandželosā. Vēl padomju laikos iepazinusies (neklātienē) ar Tatjanu Sutu, slaveno mākslinieku Romāna Sutas un Aleksandras Beļcovas meitu. Tatjana pēc tam novēlēja savu Elizabetes ielas dzīvokli Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, un tagad tur atrodas memoriālais muzejs.

Pēc neatkarības atjaunošanas Daina Dagnija atbrauca uz dzimteni, personīgi iepazinās ar nu jau aizgājušo Tatjanu Sutu, kā arī divreiz tika uzstādīta valsts galvenajā muzejā - Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

""Sieviete un govs" - tas ir sapnis par laimi un mieru," saka Daina Dagnija. "Es atceros tās govis, vēl no bērnības tās man vienmēr bija saistītas ar Latviju, kas man visus šos gadus bija sapņu un bērnības valsts. Esmu laimīga, ka esmu atgriezusies," viņa stāsta.

Izstāde ir atvērta līdz 4.maijam, kad tiks atzīmēta 27. gadadiena kopš tika izsludināta Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti